Dibināta 1201. gadā, Rīga šogad svin savu 818. dzimšanas dienu. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, Latvijas Banka veltīja mūsu galvaspilsētai vairākas jubilejas un piemiņas monētas, kuras visas mēs šodien arī apskatīsim. 

Rīga monētu sērijā “Rīgas Astoņi Gadsimti”

Sagaidot Rīgas 800. gadu jubileju Latvijas Banka izlaida plašu monētu sēriju “Rīgai – 800”, kurā ietilpst 8 sudraba monētas. Katra no sudraba kolekcijas monētām tika izlaista atsevišķi no 1996. līdz 1998. gadam. Pēc tam tika izlaisti dažāda veida monētu komplekti “Rīgas Astoņi Gadsimti”, kuros tika iekļautas visas 8 sudraba monētas (sk. attēlus zemāk).

Monētu komplekts Rīgas Astoņi Gadsimti
Latvijas Banku monētu komplekts “Rīgas Astoņi Gadsimti”. Avots: cdncoin.com
Buklets: Latvijas Banku monētu komlekts Rīgas Astoņi Gadsimti
Buklets: Latvijas Banku monētu komlekts Rīgas Astoņi Gadsimti. Avots: vitber.com
Monētu komplekts Rīgas astoņi gadsimti
Latvijas Banku monētu komplekts “Rīgas astoņi gadsimti”. Avots: eurogold.lv

Katra no astoņām sudraba jubilejas monētām tika veltīta vienam gadsimtam Rīgas vēsturē. Datumi ļoti labi sakrita, jo savu 800. gadadienu Rīga svinēja 2001. gadā ienākot 21. gadsimtā, tādejādi ieliekot punktu 20. gadsimtā, kuram tika veltīta pēdējā monēta sērijā.

Interesanti 😲: Vēl pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū, kad Latvijas Banka gatavoja izlaišanai Rīgas jubilejai veltītas astoņas sudraba monētas, vienu katram pilsētas gadsimtam, Latvijas Bankas Monētu dizaina komisijā radās ideja šo sēriju papildināt ar devīto monētu, kas būtu veltīta pilsētai jaunajā 21. gadsimtā. Nāca ierosinājums uz šīs monētas attēlot Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas projektu, kas kļuvis par vienu no iespējamajiem pilsētas simboliem. Tā kā sagatavošanas darbi bija pārāk laikietilpīgi, šo ieceri īstenojuši gadu pēc Rīgas jubilejas, laižot sudraba jubilejas monētu – 1 Lats “Latvijas Nacionālā bibliotēka” 🔗 (2002. gads).

10 Latu “Rīga 800: 13. gadsimts”, 1995. gads.

10 Latu Rīga 800 13. gadsimts, 1995. gads

Pirmā monēta sērijā “Rīgai – 800” – sudraba 10 latu – veltīta Rīgai 13. gadsimtā un ir izlaista 1996. gadā (ar 1995. gada datējumu).  Monētas grafiska dizaina autors Laimonis Šēnbergs. Monēta tika kalta Lielbritānijā (The Royal Mint). Tirāža – 8 000 monētas.

Monētu dizains

Monētas priekšpuse (averss)
Centrā ar dažādas intensitātes matējumu radīts pirmā Rīgas rātes zīmoga (1226) atveids ar pilsētas ģerboni (viduslaiku pilsētas mūris, Sv. Pētera atslēgas un bīskapa krusta spieķis), zem tā gadskaitlis 1995, skaitlis 10 un uzraksts LATU.

Monētas aizmugure (reverss)
Centrā ar dažādas intensitātes matējumu veidots bīskapa Alberta attēls no viņa zīmoga, tam apkārt puslokā izvietots uzraksts BĪSKAPS ALBERTS (kreisajā pusē) un XIII GS. (labajā pusē); zem attēla uzraksts RĪGA-800. Vairāk informācijas 🔗

Rīga 13. gadsimtā

Rīga – Baltijas sirds. Gadsimtu gaitā mainījusies pilsēta, tās iemītnieki un valdnieki, taču, celta un postīta, nīsta un mīlēta, Rīga nav zaudējusi savu pievilkšanas spēku Rietumu un Austrumu krustcelēs. 

XIII gadsimts – pirmais un izaugsmē visdinamiskākais Rīgas vēsturē. 1198. gadā rakstos pirmo reizi minētā lībiešu un kuršu apmetnes vieta Daugavas grīvā izveidojās par nozīmīgu pilsētu – apvienotās Livonijas centru – un kļuva par Hanzas savienības locekli (1282). Šo pārmaiņu tiešs rosinātājs bija Rīgas pirmais bīskaps Alberts (Albrecht von Buxhoevden), kas pāvesta uzdevumā 500 krustnešu pavadībā no Brēmenes ieradās Baltijā, lai vietējās ciltis iekļautu vienotā, kristīgā Livonijas valstī. Īstenojot šo mērķi, Alberts 1201. gadā lika pamatus Rīgai.  Lasīt vairāk 🔗

10 Latu “Rīga 800: 14. gadsimts”, 1995. gads

10 Latu "Rīga 800: 14. gadsimts", 1995. gads
Sudraba 10 Latu monēta “Rīga 800: 14. gadsimts”, 1995. gads

Otrā monēta sērijā ir veltīta nakāmajam gadsimtam – sudraba 10 latu monēta “Rīga 800 14. gadsimts”. Līdzīgi iepriekšejai monēta tā ir izlaista 1996. gadā ar 1995. gada datējumu. Monētas grafiska dizaina autors Laimonis Šēnbergs. Monēta tika kalta Lielbritānijā (The Royal Mint). Tirāža – 8 000 monētas.

1998. gadā tika kalta zelta monēta ar līdzīgo dizainu kura tika nosaukta “Zelta vēsture”. Tas tirāža ir 25 000 monētas. Kalta 1998. g. Valcambi SA (Šveice). Vairāk informācijas 🔗

Zelta 10 Latu monēta "Rīga 800: 14. gadsimts", 1995. gads
Zelta 10 Latu monēta “Zelta vēsture”, 1998. gads

Monētu dizains

Monētas priekšpuse (averss)
Centrā ar dažādas intensitātes matējumu radīts Rīgas rātes slepenā zīmoga (1368) daļas atveids ar pilsētas mazo ģerboni (pilsētas atslēgas ar Livonijas ordeņa krustu virs tām), zem tā gadskaitlis 1995, skaitlis 10 un uzraksts LATU.

Monētas aizmugure (reverss)
Centrā ar dažādas intensitātes matējumu atveidots Lielās ģildes ģerbonis (1354; zeltīts kuģis ar pilsētas zīmi – sakrustotām atslēgām ar krustu virs tām – mastā), tam apkārt puslokā uzraksts LIELĀS ĢILDES ĢERBONIS un XIV GS.; zem attēla uzraksts RĪGA-800. Vairāk informācijas 🔗

Rīga 14. gadsimtā

XIV gadsimtā Rīga uzplauka kā starptautisks tirdzniecības centrs un, būdama Hanzas savienības locekle, kļuva par Baltijas jūras nozīmīgāko ostu tranzīttirdzniecībā starp Rietumeiropas un Austrumeiropas valstīm, tā vairojot savu saimniecisko varenību.

XIV gadsimta sākumā cīņa par virskundzību Rīgas pilsētā noslēdzās ar Livonijas ordeņa uzvaru pār Rīgas arhibīskapu. Rīgas sabiedriskajā un garīgajā dzīvē toni noteica viduslaikiem raksturīgās brālības un ģildes, ienesdamas jaunus akcentus arī pilsētas veidolā. Tapa Lielās ģildes (dib. 1354) ēka – ekskluzīvs pilsētas vācu tirgotāju nams. Rīgas iedzīvotāju labklājība izpaudās arī pilsētai piederošās Sv. Pētera baznīcas pārbūvē, pēc Ziemeļvācijas katedrāļu parauga radot krāšņu gotisku altārdaļu un 136 m augstu torni, kas, savu formu un augstumu gadsimtu gaitā mainot, ar laiku kļuva par vienu no Rīgas panorāmas dominantēm. Lasīt vairāk 🔗

10 Latu “Rīga 800: 15. gadsimts”, 1996. gads

10 Latu "Rīga 800: 15. gadsimts", 1996. gads.

Trešā 10 Latu monēta “Rīga 800, 15. gadsimts” tika kalta 1996. gadā, bet izlaista tika 1997. gadā. Monētas grafiska dizaina autors Laimonis Šēnbergs. Monēta tika kalta Lielbritānijā (The Royal Mint). Tirāža – 8 000 monētas.

Monētu dizains

Monētas priekšpuse (averss)
Centrā ar dažādas intensitātes matējumu atveidots Rīgas rātes zīmogs ar pilsētas ģerboni (vārti ar jumtu starp diviem torņiem, vārtos lauvas galva), zem tā gadskaitlis 1996, skaitlis 10 un uzraksts LATU.

Monētas aizmugure (reverss)
Centrā ar dažādas intensitātes matējumu attēlots Lielais Kristaps ar Kristus bērniņu uz pleca, tam apkārt puslokā izvietots uzraksts LIELAIS KRISTAPS (kreisajā pusē) un XV GS. (labajā pusē); zem attēla uzraksts RĪGA-800. Vairāk informācijas 🔗

Rīga 15. gadsimtā

XV gadsimts iezīmējas ar cīņām par varu pilsētā. 1452. gadā noslēgtais Salaspils līgums uz laiku pārtrauca Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa spēkošanos. Tomēr ordeņa mestra un arhibīskapa vienošanās nebija ilglaicīga. Nesaskaņas izmantoja rīdzinieki, kas centās atbrīvoties no ordeņa virskundzības. Gadsimta beigās sākās atklāta cīņa.

Rīdzinieki piespieda kapitulēt Rīgas pils garnizonu un pēc rātes aicinājuma pārvērta drupās ordeņa mītni. Taču 1491. gadā pilsētnieki cīņu zaudēja, un jaunā Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga vadībā sākās pils atjaunošana. Tā ir pils, kas Daugavas krastā redzama vēl šodien. Lasīt vairāk 🔗

10 Latu “Rīga 800: 16. gadsimts”, 1996. gads

10 Latu "Rīga 800: 16. gadsimts", 1996. gads.

Ceturtā monēta, 10 Latu “Rīga 800, 16. gadsimts” tika kalta 1996. gadā, un izlaista 1997. gadā. Līdzīgi iepriekšejam monētam, grafiska dizaina autors ir Laimonis Šēnbergs. Monēta tika kalta Lielbritānijā (The Royal Mint). Tirāža – 8 000 monētas.

Monētu dizains

Monētas priekšpuse (averss)
Centrā ar dažādas intensitātes matējumu atveidots Rīgas XVI gs. ģerbonis ar diviem lauvām, ģerboņa vairoga turētājiem, zem tā gadskaitlis 1996, skaitlis 10 un uzraksts LATU.

Monētas aizmugure (reverss)
Centrā ar dažādas intensitātes matējumu attēlota Rīgas panorāma, tai apkārt puslokā izvietots uzraksts XVI GS. (kreisajā pusē); zem attēla uzraksts RĪGA-800. Vairāk informācijas 🔗

Rīga 16. gadsimtā

XVI gadsimts ir laiks, kad katoļu un luterāņu ticības karos zem Rīgas baznīcu smailēm viduslaiki pārtapa jaunajos laikos.

Vēlēdamās īstenot gadsimtiem loloto sapni – nokratīt Livonijas ordeņa un arhibīskapa varu -, Rīga 1521. gadā iesaistījās Mārtiņa Lutera uzsāktajā Reformācijas kustībā. Tam pretojās katoļu garīdznieki, tādēļ 1523. gadā viņus padzina no pilsētas. Rīgā sākās baznīcu grautiņi, kuros gāja bojā iepriekšējos gadsimtos uzkrātās mākslas vērtības. Luterisma uzvara vainagojās ar ticības brīvības pasludināšanu vispirms Rīgā (1535), bet pēc tam visā Livonijā (1554). Lasīt vairāk 🔗

10 Latu “Rīga 800: 17. gadsimts”, 1997. gads

10 Latu "Rīga 800: 17. gadsimts", 1997. gads.

Monētu dizains

Monētas priekšpuse (averss)
Centrā ar dažādas intensitātes matējumu atveidots Rīgas ģerbonis no Gustava II Ādolfa valdīšanas laikā kalta dāldera, zem tā gadskaitlis 1997, skaitlis 10 un uzraksts LATU.

Monētas aizmugure (reverss)
Centrā ar dažādas intensitātes matējumu attēlots XVII gs. pirmās puses Rīgas nocietinājumu plāns, virs tā puslokā izvietots uzraksts RĪGAS NOCIETINĀJUMI XVII GS.; zem attēla uzraksts RĪGA-800. Vairāk informācijas 🔗

Rīga 17. gadsimtā

XVII gadsimts – zviedru laiki Rīgā. Tā pirmie divi gadu desmiti Rīgai pagāja Zviedrijas-Polijas kara briesmās. Saimnieciskās un stratēģiskās nozīmības dēļ Rīga bija kārots mērķis Zviedrijai, un cīņa par Baltiju faktiski bija cīņa par Rīgu.

1621. gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs pēc veiksmīga pilsētas aplenkuma panāca, ka rīdzinieki zvērēja uzticību Zviedrijas kronim. Gandrīz simt nākamos gadus Rīga bija Zviedrijas pilsēta, lielāka un bagātāka pat par tās galvaspilsētu Stokholmu. Lasīt vairāk 🔗

10 Latu “Rīga 800: 18. gadsimts”, 1997. gads

10 Latu "Rīga 800: 18. gadsimts", 1997. gads.

Monētu dizains

Monētas priekšpuse (averss)
Centrā ar dažādas intensitātes matējumu atveidots Rīgas XVIII gs. ģerbonis, kurā ģerboņa vairoga turētājus lauvas ir nomainījis Krievijas impērijas divgalvainais ērglis, zem tā gadskaitlis 1997, skaitlis 10 un uzraksts LATU.

Monētas aizmugure (reverss)
Centrā ar dažādas intensitātes matējumu attēlots Melngalvju nams, tam apkārt puslokā izvietots uzraksts MELNGALVJU NAMS XVIII GS., zem attēla uzraksts RĪGA-800. Vairāk informācijas 🔗

Rīga 18. gadsimtā

XVIII gs. sākās ar Ziemeļu karu (1700-1721), kura rezultātā Krievija atņēma Zviedrijai Rīgu līdz ar Vidzemi. Rīga uz 200 gadiem kļuva par Krievijas jaunās provinces – Rīgas (kopš 1796. g. – Vidzemes) guberņas – administratīvo centru.

Kara laikā pilsēta bija stipri cietusi no aplenkuma un Lielā mēra (1710-1711). Daudzas celtnes bija sagrautas, iedzīvotāju skaits sarucis gandrīz divreiz. Saimnieciskajai rosībai atsākoties, Rīga kļuva par otro lielāko Krievijas ārējās tirdzniecības ostu pēc impērijas galvaspilsētas Sanktpēterburgas. Lasīt vairāk 🔗

10 Latu “Rīga 800: 19. gadsimts”, 1998. gads

10 Latu "Rīga 800: 19. gadsimts", 1998. gads.

Monētu dizains

Monētas priekšpuse (averss)
Centrā ar dažādas intensitātes matējumu atveidots Rīgas XIX gs. ģerbonis, zem tā gadskaitlis 1998, skaitlis 10 un uzraksts LATU.

Monētas aizmugure (reverss)
Centrā, izmantojot dažādas intensitātes matējumu, attēlots dziesmu svētku gājiens, apkārt puslokā izvietots uzraksts I VISPĀRĒJIE LATVIEŠU DZIESMU SVĒTKI XIX GS., zem attēla uzraksts RĪGA-800. Vairāk informācijas 🔗

Rīga 19. gadsimtā

Napoleona armijai 1812. gadā iebrūkot Krievijā, tika okupēta Kurzeme un apdraudēta arī Rīga. Stratēģisku apsvērumu diktētā Rīgas priekšpilsētu nodedzināšana pilsētniekiem nodarīja milzīgus zaudējumus. Pēc kara priekšpilsētas atjaunoja pēc regulāra, noteikta plānojuma, un tagad tās veido Rīgas centrālo daļu.

No senas tirdzniecības pilsētas – viduslaiku cietokšņa – XIX gs. 2. pusē Rīga sāka pārvērsties par modernu, nozīmīgu Eiropas lielpilsētu. XIX gs. beigās tā jau bija viena no lielākajām Krievijas impērijas pilsētām, kurā pēc iekļaušanās valsts galvenajā dzelzceļa tīklā strauji attīstījās tirdzniecība. Rīgas osta XIX gs. beigās izvirzījās pirmajā vietā impērijas preču eksporta jomā. Plašie tirdzniecības sakari sekmēja kapitāla uzkrāšanos un daudznozaru rūpniecības kompleksa izveidi. Lasīt vairāk 🔗

10 Latu “Rīga 800: 20. gadsimts”, 1998. gads

10 Latu "Rīga 800: 20. gadsimts", 1998. gads.

Pēdēja monēta Latvijas Banku monētu sērījā Rīga – 800.

Monētu dizains

Monētas priekšpuse (averss)
Centrā atveidots 1925. gadā apstiprinātais Rīgas pilsētas ģerbonis, zem tā gadskaitlis 1998, skaitlis 10 un uzraksts LATU.

Monētas aizmugure (reverss)
Centrā attēlots Brīvības pieminekļa fragments (Brīvības tēls pieminekļa smailē), tam apkārt puslokā izvietots uzraksts BRĪVĪBAS PIEMINEKLIS (kreisajā pusē), LATVIJAS VALSTS XX GS. (labajā pusē); zem attēla uzraksts RĪGA-800. Vairāk informācijas 🔗

Rīga 20. gadsimtā

XX gs. sākums Rīgai iezīmējās ar ekonomisku uzplaukumu. 1901. gadā notika grandioza Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde, kas atspoguļoja rūpniecības un amatniecības sasniegumus. Pilsētas centrālā daļa aiz bulvāriem kļuva par unikālu Eiropas mēroga jūgendstila pilsētbūvniecības ansambli.

1. pasaules karš Rīgu uz vairākiem gadiem padarīja par piefrontes pilsētu, no kuras uz Krievijas iekšieni tika evakuētas rūpnīcu iekārtas un citas vērtības. Lasīt vairāk 🔗

Rīga monētu sērija “Hanzas Pilsētas”

1 Lats “Rīga, Hanzas Pilsētas”, 2011. gads

1 Lats "Rīga, Hanzas Pilsētas", 2011. gads

Sudraba jubilejas monēta 1 Lats “Rīga” noslēdz monētu sēriju, ko Latvijas Banka veidojusi Somijas kaltuves Rahapaja Oy organizētās starptautiskās monētu programmas “Hanzas pilsētas” ietvaros, un veltīta vienai no Latvijas astoņām Hanzas pilsētām – Rīgai.

Monēta kalta 2011. g. Rahapaja Oy (Somija). Grafiska dizaina autors ir Gunārs Krollis. Tirāža – 15 000 monētas.

Monētu dizains

Monētas priekšpuse (averss)
Centrā – 13. gs. zīmogs ar Rīgas pilsētas ģerboni. Tā abās pusēs attēloti gotikai raksturīgu ornamentu motīvi. Monētas augšdaļā uzraksts RIGA, zem zīmoga – gadskaitlis 2011, lejasdaļā puslokā uzraksts 1 LATS.

Monētas aizmugure (reverss)
Monētas reversu divās daļās sadala ūdens josla. Augšdaļā attēlota Hanzas laika Rīgas panorāma, virs tās – uzraksts RĪGA, lejasdaļā – Hanzas laika kuģu atspulgs, zem tā puslokā uzraksts HANZAS PILSĒTA. Vairāk informācijas 🔗

Rīga Hanzas pilsētu savienībā

Rīga bija Hanzas savienības locekle no 1282. gada līdz pat šīs savienības norietam. Tirdzniecība, kas Hanzas savienības ietvaros notika starp Rietumeiropu un austrumslāvu zemēm, veidoja viduslaiku Rīgas bagātību un varenību. Rīga pakāpeniski kļuva par vienu no lielākajām Baltijas jūras reģiona ostām. Priekšrocības deva jūras un sauszemes tirdzniecības tīklu savienošana un Rīgas rātes noteiktais viestirdzniecības aizliegums. Lasīt vairāk 🔗

Rīga uz eiro monētām

Latvijas pirma piemiņas 2 eiro monēta bija veltīta Rīgai.

2 eiro “Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014”, 2014. gads

2 eiro Rīga Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2014

2014. gadā Latvijas Banka izlaida pirmo īpašā dizaina 2 eiro monētu, kas ir veltīta 2014. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētai – Rīgai.

Monētas tirāža būs viens miljons eksemplāru (UNC). Papildus tiks nokaltas 5000 monētas speciālā suvenīriesaiņojumā (BU). Monētas sižetā ir Vecrīgas panorāma 🔗 ar iegravējumu «Rīga 2014». Monētas autori ir Henrihs Vorkals un Jānis Strupulis. 

2 eiro piemiņas monēta "Rīga - Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014" suvenīriesaiņojumā.
2 eiro piemiņas monēta “Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” suvenīriesaiņojumā.

ATBILDĒT

Lūdzu ierakstiet savu komentāru!
Lūdzu ierakstiet šeit savu vārdu