Kuršu ķoniņiem veltītas kolekcijas monētu tirāža būs tikai 2500 monētas
Sadarbībā ar Latvijas Pastu šogad plānots izdot kuršu ķoniņiem veltītu kolekcijas monētu. Notiks nebijusi sadarbība ar Latvijas Banku – banka izdos monētu, bet pasts – pastmarku, veltītu kuršu ķoniņiem, vienam autoram zīmējot gan monētas metu, gan pastmarkas dizainu. Monēta tiks izlaista kopēja komplekta ar pastmarku. No Latvijas Banku iepirkumu konkursa nolikuma kļuva zināms, kā ķoniņiem veltītas kolekcijas monētu kopēja tirāža būs 2 500 eksemplāri. Monēta tiks kalta sudraba ar diviem atšķirīgas intensitātes matējumiem monētas aversā un reversā.
Tehniskā specifikācija
Nominālvērtība: 5.00 euro Dārgmetāla sastāvs: Ag .925 Forma: apaļa Diametrs: 35.00 mm Svars: 22.00 g Josta: gluda ar uzrakstu Kaluma kvalitāte: proof, ar diviem atšķirīgas intensitātes matējumiem MONĒTAS aversā un reversā Tirāža: 2 500 eksemplāru
Kuršu ķoniņi
Kuršu ķoniņi - brīvie Kurzemes pamatiedzīvotāji, vēlāk Livonijas ordeņavasaļi. Pēc 1881.g. tautskaites ziņām kuršu ķoniņi dzīvoja Kuldīgas draudzes 8 ciemos (Viesalgos, Dragūnos, Ziemeļos, Kalējos, Kambarniekos, Ķoniņciemā, Pliņķos un Sausgaļos). Senākās rakstītās liecības par ķoniņu valdījumiem ir 1320 un 1333.g. lēņa grāmatas, bet nav šaubu, ka viņu valdījumi pastāvējuši daudz agrāk. Ķoniņiem piederēja mantojuma zeme, kā arī medību, zvejas un dzirnavu tiesības; katram ciemam bija savs ģerbonis. Tieslietās ķoniņi tāpat kā muižnieki bija pakļauti Kuldīgas komturam, vēlāk virspilskungam. Katra ciema iedzīvotāji ievēlēja arī savu pārstāvi vietējai pašpārvaldei. Ķoniņiem bija pienākums kalpot ordeņa karaspēkā kā vieglajiem jātniekiem un lauksargiem. Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā viņu tiesības pakāpeniski sāka ierobežot. [caption id="" align=“alignnone” width=“389”]
