Latvijas zelta 5 eiro monēta “Zelta saktas. Ripsakta”, 2016. gads

10. novembrī Latvijas Banka izlaidis pirmo kolekcijas zelta eiro monētu “Zelta saktas. Ripsakta”. Tas ir pirmā zelta monēta, trīs monētu sērijā veltīta Latvijas 100. gadu jubilejai. Monētas svars 3.10 g. Diametrs 18.00 mm. Līdz šim Latvijas Banka apstiprināja kā “Zelta sakta I” būs mazāka monēta šaja sērijā.

Monēta ar 3.–4. gadsimta ripsaktas atveidojumu ievada Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotās Latviju valsts 100 gadu jubilejā.
​
Sākot ar 9. novembra plkst. 11.00 Monētu rezervēšanas sistēmā https://rezervetmonetu.bank.lv/ daļa monētu tirāžas būs pieejamas rezervēšanai, vienas rezervācijas limits – 1 monēta. Cena – 170 eiro. Rezervēšanai tika atveletas 300 monētas, kuras beidzas dažu minušu laikā. Aktuālo monētas “Zelta saktas. Ripsakta” cenu var apskatīt coinsarea.com

No 10. novembra monētas būs iegādājamas Latvijas Bankas kasēs:
​
–          Rīgā, K. Valdemāra ielā 1b un K. Valdemāra ielā 2a, no plkst. 8:00,
–          Liepājas filiālē, Teātra ielā 3, no plkst. 8:30.
​
Vienam pircējam būs iespēja iegādāties piecas monētas.

Kases kārtas numuriņi izņemami rindas kārtībā. Latvijas Bankas ēkas Rīgā tiks atvērtas pirms kasu darba laika, plkst. 7:00, un uzreiz būs saņemami numuriņi.

Monētas maksimālā tirāža ir 7 000, t.sk. rezervācijas sistēmā un Latvijas Bankas kasēs Rīgā un Liepājā sākotnēji būs nopērkama pirmā monētas tirāžas daļa – 2 500 monētas.

Tehniskie dati

Nominālvērtība: 5 eiro
Svars: 3.10 g
Forma: neregulārs aplis, diametrs: 18.00 mm
Metāls: 999.9° zelts
Kvalitāte: proof
Maksimālā tirāža: 7 000
Kalta 2016. g. Münze Österreich Aktiengesellschaft (Austrija)
​
Mākslinieki
Grafiskais dizains: Ingūna Elere
Plastiskais veidojums: Solvita Rulle

Monētas priekšpuse (averss)
Centrālajā daļā secīgi cits zem cita vietoti uzraksti “#Latvija”, “#ripsakta”, “#3_4gs”, “5 euro” un “#2016”.

​Monētas aizmugure (reverss)
Stilizēts ripsaktas atveids.
​
Monētas josta
Gluda.

Zelta monētu sērija “Zelta saktas” veltīta Latvijas 100 gadu jubilejai

Latvijas 100 gadu jubilejai veltītajā triju zelta kolekcijas monētu sērijā plānota ripsaktai veltīta zelta kolekcijas monēta (“Zelta sakta I”), pakavsaktai veltītas zelta monēta (“Zelta sakta II”) un burbuļsaktai veltīta zelta kolekcijas monēta (“Zelta sakta III”). Visas monētas sērijā “Zelta sakta” dizainu izstrāda Ingūna Elere.

Stāsts par zelta kolekcijas monētu “Ripsakta”

Kalējs kala debesīs,
Ogles bira Daugavā:
Saules meitas saktu kala,
Dieva dēla zobentiņu.
(Latviešu tautasdziesma)

Monēta ar 3.–4. gs. ripsaktas atveidojumu ievada Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā.

Latvijas teritorijas iedzīvotāju rotu klāstā saktas parādījās laikā, kad Austrumbaltijas teritorija un tās iedzīvotāji pirmo reizi minēti rakstītajos vēstures avotos. Kornēlijs Tacits (56–117) darbā “Ģermānija” minēja ģermāņiem kaimiņos dzīvojošos aistus, kas vāc dzintaru – “(..) jēlveidā salasa, neapstrādātu nes tirgū un maksu saņem brīnīdamies.”Dzintars bija viena no maiņas precēm, kas veicināja arī kultūras kontaktu uzplaukumu. Šo kontaktu rezultātā Austrumbaltijā nonāca romiešu monētas un Romas impērijas provincēs darinātās lietas, galvenokārt rotas.

Saktu izmantošanas vēsturi Latvijas teritorijā aizsāka dažādas agrā dzelzs laikmeta (1.–4. gs.) saktas – t.s. acu saktas, tutulsaktas, šķēršu saktas, stopsaktas un apaļas ripsaktas ar ažūra rotājuma riteņa, krustojumu un ugunskrusta motīviem. Senākās saktas tika ievestas, bet drīz vien amatnieki, izmantojot šos paraugus, sāka darināt saktas, to formās atspoguļojot vietējos estētiskos un garīgos priekšstatus. Saktas apģērba saspraušanai un rotāšanai izmantoja gan vīrieši, gan sievietes, gan bērni. Saktu formai un rotājumam piemita gan apģērba saturēšanas, gan arī sargājošas (rota kā amulets) funkcijas. Mainījusies forma, izmērs un materiāls, bet saktas kā viens no populārākajiem rotu veidiem saglabājušās līdz pat mūsdienām.
​
Madonas novadā Dzelzavas Jaunzemju kapulaukā savrupatrastā ripsakta, tāpat kā visas citas tā laika saktas, lieta no bronzas. Ažūrā, caurlauzuma tehnikā darinātā Dzelzavas Jaunzemju ripsakta ir īpaša, vienlaikus lakoniska un grezna rota – tās diskveida virsmā izvietotie caurlauzumi veido sarežģītu ģeometrisku ornamentu. Saktas spožā bronzas virsma un caur caurlauzumiem redzamais kontrastējošais tērpa audums, saktu valkājot, radīja ļoti dekoratīvu iespaidu. Iespējams, ka ripsaktai un tās rotājumam bija arī amuleta funkcijas, atspoguļojot šajā laikā zemkopju sabiedrībā arvien lielāku nozīmi iegūstošo saules kultu. Tā pauž arī rotāciju, dinamismu un nepārtrauktību. ​