11 C
Rīga, Latvia
Friday, October 20, 2017
Zelta saktas II Pakavsakta

Latvijas zelta kolekcijas 20 eiro monēta “Zelta saktas II. Pakavsakta”, 2017. gads.

31. augustā tiks izdota otrā monēta Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sērijā, kas ir veltījums Latvijas 100 gadu jubilejai – monēta ar 8. – 12. gadsimta pakavsaktas atveidojumu – zelta 20 eiro monēta “Zelta saktas. Pakavsakta”. Tirāža – 4 000 monētas. Cena – 270 EUR. No sākuma tirdnizcībā nonāks pirma tiražu daļa, jeb 2 000 monētas. Monēta ir kalta Austrijas kaltuvē “Münze Österreich AG”.
Monēta “Zelta saktas. Pakavsakta” izgatavota Münze Österreich Aktiengesellschaft (Austrija). Zelta monētas aversā izvietoti uzraksti “#Latvija”, “#pakavsakta”, “#8_12gs”, “20 euro” un “#2017”, bet reversā – stilizēts 12. gs. pakavsaktas ar rēdžu galiem atveids.
Saskaņā ar mākslinieces Ingūnas Eleres ieceri saktas atveids uz monētas nes gadsimtiem senas ziņas, savukārt monētas aversā izvietoti tēmturi, iezīmējot laiktelpu, kurā dzīvojam pašlaik. Sakta stāsta par senāku laiku Latvijas vēsturē, bet monētas otra puse – par šodienu, to, kā mēs komunicējam virtuālajā vidē, sociālajos tīklos, kā iezīmējam sev svarīgas tēmas.

ZELTA KOLEKCIJAS MONĒTAS ``ZELTA SAKTAS. PAKAVSAKTA`` TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA

Tehniskie dati
Nominālvērtība: 20 eiro
Svars: 6.00 g
Diametrs: 21.00 mm
Metāls: 999.9° zelts
Kvalitāte: proof
Maksimālā tirāža: 4 000
Kalta 2017. g. Münze Österreich Aktiengesellschaft (Austrija)

Mākslinieki
Grafiskais dizains: Ingūna Elere
Plastiskais veidojums: Solvita Rulle

Monētas priekšpuse (averss)
Centrālajā daļā secīgi cits zem cita vietoti uzraksti “#Latvija”, “#pakavsakta”, “#8_12gs”, “20 euro” un “#2017”.

Monētas aizmugure (reverss)
Stilizēts 12. gs. pakavsaktas ar rēdžu galiem atveids.

Monētas josta
Gluda.

2016. gadā tika izdota pirmā šīs sērijas zelta monēta ar 3.-4.gadsimta ripsaktas atveidojumu – 5 eiro monēta “Zelta saktas. Ripsakta”. Savukārt 2018. gadā plānota zelta monēta ar burbuļsaktas atveidojumu – 75 eiro monēta “Zelta saktas. Burbuļsakta” (pie monētu reversa dizaina vel strāda, iespējams moneta būs ar Swarovski kristāliem). Visam trīm monētam grafisko dizainu veido Ingūna Elere.

​Trīs monētu kopējais nomināls ir 100, kas ir pieskaņots Latvijas 100 gadu jubilejai. Kā redzams augšējā attēlā visam monētām būs līdzīgs dizains: monētu reversā tiks attēlots stilizēts saktas atveids, aversā – uzraksti ar haštagiem.

Par monētu “Zelta saktas. Pakavsakta”

Kalējs kala debesīs,
Ogles bira Daugavā:
Saules meitas saktu kala,
Dieva dēla zobentiņu.

(Latviešu tautasdziesma)

Monēta ar pakavsaktas ar rēdžu galiem atveidojumu turpina Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā. Attēlam izmantotā 12. gs. bronzas pakavsakta no Gramzdas pagasta Upīšu kuršu ugunskapos atrasto senlietu klāsta bijusi kuršu vīriešiem raksturīga rota.

Pakavsaktas bija visplašāk izplatītās senās saktas un tagadējās Latvijas teritorijā izmantotas gandrīz 1 000 gadu. Senākās šā veida saktas jau 3.–5. gs. pēc Romas impērijas provinču līdzīgu saktu parauga tika darinātas un valkātas arī Austrumbaltijā. Greznās, ar krāsainu emalju rotātās saktas bija dārga un reta rota (Latvijā atrasti tikai daži to eksemplāri).

Vietējo pakavsaktu veidu attīstība Austrumbaltijā sākās 7. un 8. gs. mijā, kad sākotnēji vienkāršās pakavveida saktas ar atrotītiem galiem kļuva arvien populārākas un tika izmantotas kreklu un virsdrēbju saspraušanai un rotāšanai. Par tipisku rotu Latvijas teritorijā tās kļuva vēlajā dzelzs laikmetā (9.–12. gs.), kad tika darinātas gan no bronzas, gan dzelzs un sudraba. Tās lietoja gan vīrieši, gan sievietes.

10.–13. gs. vienlaikus ar pakavsaktām ar atrotītiem galiem tika darinātas un valkātas pakavsaktas ar daudzskaldņu, rēdžu, vāļu, magoņgalvu, zvērgalvu un pogu galiem. Arī saktu pakavveida loki darināti gan savērpti, gan pīti vai rotāti ar ģeometrisku ornamentu. Greznākajām saktām galus rotāja ornamentētas sudraba plāksnītes (sudraba platējums), bet vienkāršākās saktas bija veidotas no parastas bronzas stieples. Vēlajā dzelzs laikmetā tās izmantoja visas tagadējās Latvijas teritorijā dzīvojošās tautības, lai gan katrai no tām bija savas iecienītākās formas. Piemēram, lībiešiem plašāk sastopamas pakavsaktas ar magoņgalvu galiem, bet kuršiem raksturīgas pakavsaktas ar zvērgalvu un rēdžu galiem.

Pakavsaktas popularitāti saglabāja arī Livonijas periodā (13.–16. gs.), lai gan arvien vairāk tika izmantotas no Rietumeiropas aizgūtās dažādās riņķsaktu formas. Vienlaikus attīstījās arī jaunas, ar noteiktu simboliku saistītas pakavsaktu dekoratīvo galu formas, piemēram, saktas ar liliju vai ripu galiem. Tikai 17. gs. beigās pakavsaktas pilnībā tika aizstātas ar riņķsaktām.

Pakavsaktām veltīta otrā monēta triju zelta kolekcijas monētu sērijā “Zelta saktas”. 2016. gadā izlaista ripsaktām veltīta monēta, bet 2018. gadā sēriju noslēgs monēta ar burbuļsaktas atveidu.

Jaunākas ziņas Parmonētam.lv

mana latvija monēta saules mūza latvijai

Kolekcijas monēta “Mana Latvija” tiks kalta Nīderlande

Latvijas Banku sudraba kolekcijas monēta “Mana Latvija” ar 3 krāsu uzdruku monētas reversā tiks kalta Nīderlandē (Koninklijke Nederlandse Munt). Līgumcena: 71 751,44 EUR. Kopēja...

Latvijas Banku atlaižu kartīte numismātikas produktiem

Iegādājoties kolekcijas monētas Latvijas Banku kasēs šobrīd jūs saņemat atlaižu kartīti, iesniedzot kuru iespējams nopirkt vienu sudraba kolekcijas monētu vai apgrozības monētu komplektu par īpašu cenu. Kupons nedarbojas iegādājoties zelta kolekcijas...
video

Video: Kolekcijas monētu komplekts “Eduards Veidenbaums”

Latvijas Banka ceturtdien, 5.oktobrī, izlaidīs dzejniekam Eduardam Veidenbaumam veltītu kolekcijas monētu komplektu, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Bankā. Divas monētas komplektā veido stilizētu briļļu atveidu. Katras...
latviancoins