8 C
Rīga, Latvia
Thursday, September 21, 2017
5 euro monēta zeme

Latvijas caurspīdīga inovatīva dizaina 5 eiro kolekcijas monēta “Zeme”, 2016. gads

22. decembrī Latvijas Banka izlaidis, manuprāt šī gada visinteresantāko monētu – caurspīdīgu inovatīva dizaina kolekcijas 5 eiro monētu “Zeme” ar sudraba detaļām. Tirāža – 5 000 monētas. Cena – ap. 85.00 EUR. Monēta ir izgatavota “Lietuvas Monētu Kaltuvē”.  Šonēdēļ pie pircējiem nonāks nepilni 2,000 monētu, bet nākamās monētas tirāžu daļā būs pārdošana tuvāko mēnešu laikā.

​Sākot ar 21. decembra plkst. 11.00 monētu būs iespējams rezervēt Latvijas Bankas jauno kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu rezervēšanas sistēmā, kas pieejama Latvijas Bankas interneta vietnes www.bank.lv Monētu sadaļā (adrese: https://rezervetmonetu.bank.lv). Vienas rezervēšanas limits bija viena monēta. Monētas cena – 85.00 eiro.

informe Latvijas Banka, 300 monētas kuras bija paredzamas rezervēšanai beidzas 21 sekunžu laikā.

​Sludinājumos kolekcijas monēta “Zeme” šobrīd maksa 105 – 110 EUR. Numismātikas veikalos 110 – 120 EUR. Monēta vair nav pieejama Latvijas Banku kasēs. Otrā tirāžas daļa gaidāma 2017. gada sākumā. Aktuālo monētas “Zeme” cenu var apskatīt coinsarea.com

Tehniskie dati

Nominālvērtība: 5 eiro
Svars: 0.00 g, Sudraba svars: 14.00 g (monētas kopējais svars – 20.00 g)
Diametrs: 40.00 mm (ārējā gredzena platums – 4.00 mm; perlukora gredzena platums – 12.00 mm; Zemes atveida diametrs – 8.00 mm)
Metāls: 925° sudrabs
Kvalitāteproof
Maksimālā tirāža: 5 000
Kalta 2016. g. UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva)

Mākslinieks
Mārcis Kalniņš (grafiskais dizains)

Monētas priekšpuse (averss)
Sudraba ārējā gredzena ietverts perlukora gredzens, kura centrā – no sudraba darināts izliekts Zemes atveids ar krāsu uzdrukā attēlotu fizioģeogrāfisko karti. Ārējā gredzena augšdaļā – uzraksts 5 EURO, lejasdaļā – LATVIJA.

Monētas aizmugure (reverss)
Sudraba ārējā gredzena ietverts perlukora gredzens, kura centrā – no sudraba darināts izliekts Zemes atveids ar krāsu uzdrukā attēlotu fizioģeogrāfisko karti. Ārējā gredzena augšdaļā – uzraksts ZEME, lejasdaļā – gadskaitlis 2016.

Monētas josta
Gluda.

Monētu cena numismātikas veikalos:

Monētas “Zeme” cena sludinajumosm, numismātikas un suvenīru veikalos. Sākumcena Latvijas Bankā – 85.00 EUR.

Latvijas Banka – 85.00 EUR (79.00 EUR*) ​​Monēta vair nav pieejama Latvijas Banku kasēs. Otrā tirāžas daļa gaidāma 2017. gada sākumā.

ss.lv – 105-110 EUR
coininvest.lv – 110 EUR
Latviancoins.lv – 115.00 EUR
eurogold.lv – 120.00 EUR
rns.lv – 120.00 EUR

Aktuālo monētas “Zeme” cenu var apskatīt coinsarea.com

*vairumtirdzniecības cena pērkot 10+ kolekcijas monētas vai monētu komplektus (taja skaita blisterus)

Stāsts par inovatīva dizaina monētu “Zeme”

Cilvēki vienmēr vēlējušies izprast un izskaidrot apkārtējo vidi un pasauli. Zemes forma un uzbūve skaidrota no katra laikmeta skatpunkta. Senos laikos valdīja uzskats, ka Zeme ir plakana un tās disks balstās uz četriem ziloņiem vai trim vaļiem, kuri savukārt stāv uz milzu bruņurupuča muguras. Balsta un virzītāja loma tika uzticēta arī milzu čūskai vai pūķim. Senie ķīnieši bija pārliecināti, ka Zeme ir taisnstūris ar pusapaļu debesu kupolu, kurā iekārtas sudraba zvaigznes.

​Zeme griežas ap Sauli, un izveidoja heliocentrisku sistēmu. Nespēja tolaik to matemātiski pierādīt gan nozīmēja heliocentrisma palikšanu pieņēmuma statusā. Anaksimandrs (ap 610.–546. g. pr.Kr.) jau skatīja Zemi kā Visuma sastāvdaļu, bet Pitagors (ap 580.–500. g. pr.Kr.) viens no pirmajiem izteica domu, ka Zeme ir apaļa. Šo viedo domu civilizācijai izdevās uz ilgiem gadiem piemirst. 1230. gadā Parīzes Universitātes profesors Johanness de Sakrobosko (1195–1256) darbā Sphaera aktualizēja atziņu par Zemes lodveida formu. Šo uzskatu atbalstīja lielo jūrasbraucēju Kristofora Kolumba (1451–1506) un Fernāna Magelāna (ap 1480–1521) atklājumi, kas turklāt ļāva pārliecināties, ka Zeme ir daudz lielāka, nekā savulaik domāts. Poļu astronoms Nikolajs Koperniks (1473–1543) konstatēja, ka Visuma centrs ir Saule, bet itāļu zinātnieks Galileo Galilejs (1564–1642) spēja pierādīt, ka visas Saules sistēmas planētas riņķo ap Sauli. Savukārt angļu zinātnieks sers Īzaks Ņūtons (1643–1727), atklādams vispasaules gravitācijas likumu (1682), sniedza šādas rotācijas pamatojumu. Pirmo reizi Zemes vizuālo veidolu varēja skatīt 1959. gadā ASV satelīta Explorer 6 sūtītajā fotoattēlā, bet pirmais savām acīm to 1961. gadā ieraudzīja PSRS kosmonauts Jurijs Gagarins (1934–1968).

Latvijas Bankas kolekcijas monētas “Zeme” centrā ievietotais Zemes simbols norāda uz tās vietu cilvēka vērtību lokā un eksistenciālo vienotību. Dārglietai līdzīgo Zemi aptver caurspīdīga aploce. Tā ir norāde uz Visumu, kurā kā dzīvības sala peld planēta Zeme. ​