-7 C
Rīga, Latvia
Monday, January 22, 2018
vērdiņš

Latvijas sudraba kolecijas 5 eiro monēta “Vērdiņam 500”, 2015. gads.

Monēta tika izlaista 8. decembrī, bet lai nestāvētu rindā, to būs iespējams rezervēt sakot ar 7. decembrī​ izmantojot jaunu Latvijas Bankas monētu rezervācijas sistēmu.  Sudraba kolekcijas monētas “Vērdiņam 500” tirāža ir 7​ 000 monētas. Cena LB kasēs – 28.00 EUR.

Tehniskie dati

Nominālvērtība: 5 eiro
Svars: 11.00 g, diametrs: 28.00 mm
Metāls: 925° sudrabs
Kvalitāteproof
Maksimālā tirāža: 7 000
Kalta 2015. g. Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande)

Mākslinieki
Laimonis Šēnbergs — grafiskais dizains
Ligita Franckeviča — plastiskais veidojums

Apskats: sudraba kolekcijas 5 eiro monēta “Vērdiņam 500”

Monētu cena numismātikas veikalos

Monētas “Vērdiņam 500” cena numismātikas un suvenīru veikalos:
Sākumcena Latvijas Bankā – 28.00 EUR.
Latvijas Banka – 28.00 EUR (25.00 EUR*)
ss.lv – 26.00 – 28.00 EUR
Latviancoins.lv – 28.00 EUR
rns.lv – 28.00 EUR
eurogold.lv – 28.00 EUR
tavexdavanas.lv – 29.00 EUR​Aktuālo monētas “Vērdiņam 500” cenu var apskatīt coinsarea.com*vairumtirdzniecības cena pērkot 10+ kolekcijas monētas vai monētu komplektus (taja skaita blisterus)

Monētas priekšpuse (averss)
Centrā 1515. gadā kaltā vērdiņa aversa atveids, kurā attēloti Rīgas arhibīskapa Jaspera Lindes (1509–1524) un Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga (1494–1535) dzimtas ģerboņi, virs tiem – gadskaitlis 1515, monētas atveidam apkārt starp divām punktu joslām vijas leģenda MO[neta]:AR[c]|HE:PI[scopi]|ET.MA|GI[stri].LIV[oniae] (Arhibīskapa un Livonijas mestra monēta), ko četrās daļās dala Livonijas ordeņa garais krusts. Monētas apakšdaļā vērdiņa atveidu aptverošajā spožajā joslā puslokā uzraksts LATVIJA, labajā pusē – skaitlis 5 un uzraksts EURO.

Monētas aizmugure (reverss)
Centrā 1515. gadā kaltā vērdiņa reversa atveids, kurā attēlota stāvoša Jaunava Marija ar bērnu labajā un zizli kreisajā rokā, apkārt tai staru vainags, bet gar vērdiņa atveida malu starp divām punktu joslām leģenda MARI[a]:TU[um]:SALVA.PO[pulum] (Marija, glāb savu tautu!). Monētas apakšdaļā vērdiņa atveidu aptverošajā spožajā joslā gadskaitlis 2015, augšdaļā pa labi puslokā uzraksts VĒRDIŅAM un skaitlis 500.

Monētas josta
Gluda.

Stāsts par kolekcijas monētu “Vērdiņam 500”

Vērdiņš (vācu: Ferding) bija viduslaiku monētas, no 1515. gada Livonijas Konfederācijas naudas vienības nosaukums. Vārds “vērdiņš” cēlies no vārda Vierling (“četrītis”), ar ko apzīmēja sudraba monētas ceturtdaļmarkas vērtībā.

Kopš 15. gadsimta sākuma Rīgas monētu kaltuvē kala Livonijas šiliņus un feniņus, bet pēc 1515. gada Livonijas naudas kalšanas noteikumiem sāka kalt arī lielākas sudraba monētas – vērdiņus (ferding), markas un dālderus (thaler). Starp naudas vienībām bija šādas attiecības: 1 dālderis = 4,5 markas = 18 vērdiņi, savukārt 1 vērdiņš = 9 šiliņi = 27 feniņi.

​Uz Livonijas mestra Pletenberga 1526. gadā kaltajiem vērdiņiem pirmoreiz bija attēlots Rīgas pilsētas lielais ģerbonis. Vērdiņus kala no augstvērtīgās 14 7/8 lotu (930. raudzes) sudraba svara mārkas, bet šiliņus no 286. raudzes un feniņus no 227. raudzes sudraba. Tādēļ augstvērtīgie Livonijas sudraba vērdiņi tika lielos daudzumos izvesti uz Maskaviju un to skaits apgrozībā samazinājās. 1525. gadā vērdiņš tika pielīdzināts 10 šiliņiem, vēlāk jau 14 šiliņiem. 1551. gadā Tērbatas bīskapijā sāka vērdiņu kontramarķēšanu, 1553.-1556. gadā to veica arī Rīgas naudas kaltuvē.

Latviešu rakstnieka Kārļa Skalbes (1879–1945) “Pasaka par vērdiņu” (1912) ir vēstījums par to, kā trūcīgais pirtnieks Ansis negaidīti atrod vērdiņu, kas, iztērēts būdams, atkal atgriežas saimnieka kabatā. Alkatības pārņemtais Ansis visu dzīvi vada, tērējot un tērējot šo brīnumvērdiņu. Viņš gan kļūst neticami bagāts un visu apskausts, tomēr, labumus raušot, pat veco māti atstājis trūkumcietējas postam. Vērdiņš Ansim gandarījumu tā arī neatnes, un naudas gabalu atgūst velns, tā patiesais saimnieks. Pasaka ar gudru pamācību saistīt savas intereses un guvumus ar līdzcilvēku vajadzībām tapusi laikā, kad vērdiņš bija sastopams vien tautas garamantu un muzeju krājumos.

Livonijas Konfederācijas laikam piederīgās monētas nosaukums ir vācu cilmes (ferding; viduslejasvācu dialektā verdink ir ceturtdaļa). Naudas vidē tas nozīmēja sudraba monētu ceturtdaļmārkas vērtībā.

1515. gadā tika pieņemti jauni naudas kalšanas noteikumi, kas atspoguļoja tolaik Rietumeiropai raksturīgos lielu maksāšanas līdzekļu meklējumus. Rīgā sāka kalt lielākas vērtības sudraba monētas – mārkas un vērdiņus. Viena mārka tika pielīdzināta 4 vērdiņiem vai 36 šiliņiem. Pirmie vērdiņi bija Rīgas arhibīskapa Jaspera Lindes (1509–1524) un Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga (1494–1535) kopkalums. Vērdiņus kala no 930° sudraba Rīgā, Tallinā un Tartu. Kopš 1526. gada uz Rīgā kaltajiem vērdiņiem attēlots Rīgas pilsētas lielais ģerbonis (mūra vārtos ar diviem torņiem – lauvas galva, virs vārtiem – sakrustotas atslēgas un krusts).

Mainoties iekšpolitiskajai situācijai un vēlāk sākoties Livonijas karam (1558), monētu sudraba satura vērtība un to vērtība attiecībā pret citām naudas vienībām bija pakļauta nemitīgām pārmaiņām. 1525. gadā vērdiņš tika pielīdzināts 10 šiliņiem, bet 1551.–1557. gadā – 14 šiliņiem, un 1557. gadā vērdiņus jau kala no 578° sudraba.

Kad 16. gs. vidū Livonijas Konfederācija sabruka, Rīgai izdevās saglabāt brīvpilsētas statusu (1561–1581), un monētas turpināja kalt Rīgas rāte (neregulāri – arī vērdiņus). Ap 1565. gadu slepeni tika samazināts sudraba saturs Rīgas monētās, un vērdiņi tika kalti no 437.5° sudraba. Beidzoties Rīgas brīvpilsētas periodam, no apgrozības izzuda arī vērdiņi. Poļu varas laikā Pārdaugavas hercogistes vietvaldis Jans Hodkevičs (1566–1579) 1573. gadā organizēja nelielas vērdiņu tirāžas kalšanu Doles pilī. T.s. zviedru laikos vērdiņus nekala, bet par vērdiņiem sāka saukt trīspelherus, kas metāla sastāva, svara un lieluma ziņā bija atšķirīgi, bet tāpat bija mārkas ceturtdaļa. Ar Rīgas (1710) un Vidzemes (1721) iekļaušanu Krievijas impērijas sastāvā apritē nonākot Krievijas rubļiem un kapeikām, vērdiņu pielīdzināja 1.5 kapeikām – par to liecina ieraksti Rīgas rēķināšanas grāmatās un 18. gs. klaušu noteikumi.

Latvijas Bankas izlaistā eiro kolekcijas monēta pilda kultūrvēsturisku misiju, ļaujot vērdiņu atkal iepazīt ne vien kā dainu un pasaku tēlu, bet arī kā reālu sudraba naudas zīmi. Ne gluži apgrozības nauda, kas katru dienu tērējama, bet noteikti vēsturisko atpazīstamību un Eiropas naudas sistēmas kopsakarību izpratni vairojošs brīnums ar Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa mestra dzimtas ģerboņu sargātu Jaunavu Mariju ar bērnu un zizli rokās. Latvija svin svarīgas vēstures liecības – vērdiņa – 500 gadu jubileju.

Līdz šim Latvijas Banka jau laida līdzīga temata monētu – 2011. gada kalta sudraba jubilejas 1 Lats monēta “Rīgas naudai 800”:

1 Lats monēta "Rīgas naudai 800"
1 Lats monēta "Rīgas naudai 800"