-1 C
Rīga, Latvia
Tuesday, December 12, 2017
5 eiro monēta Rīgas pilij 500

Latvijas sudraba kolekcijas 5 eiro monēta “Rīgas pilij 500”, 2015. gads

Otrdien, 16. jūnijā, plkst. 13 Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā prezentēs eiro sudraba kolekcijas monētu “Rīgas pilij 500″, LA.lv uzzināja muzejā. Tirdzniecībā monēta nonāks trešdien, 17. jūnijā. Cena – 41.07 EUR

Monēta ir veltījums Rīgas pilij, kuras siluets Daugavas labajā krastā ir raksturīga galvaspilsētas panorāmas zīme, kas gadsimtiem bijusi varas spēka vai vājuma lieciniece. Par tagadējās Rīgas pils ēkas uzbūvēšanas gadu pieņemts uzskatīt 1515. gadu.


Pēc Rīgas pils rekonstrukcijas darbu tajā turpinās Valsts prezidenta kanceleja un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Rīgas pils kā viens no Latvijai raksturīgiem simboliem savu 500 gadu jubileju atzīmē ar svaigu krāsu rotu un Latvijas Bankas veltītu sudraba kolekcijas monētu.

Pasākumā piedalīsies Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš, Latvijas Bankas valdes loceklis un Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Aleksandrs Bimbirulis, Rīgas pils atjaunošanas padomes priekšsēdētājs Imants Lancmanis, kā arī monētas mākslinieki Ilze Lībiete un Ivars Drulle.

Vairāk par Rīgas pils vēsturi var uzzināt, apmeklejot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstādi “Rīgas pilij – 500”. kura notiek no 7. maija līdz 13. septembrīm.

Tehniska informācija

Dārgmetāla sastāvs: Ag. 925
Forma: kvadrats
Diametrs: 32×32 mm
Svars: 22 g
Josta: gluda
Kaluma kvalitāte: 
proof 

Mākslinieki: Ilze Lībiete un Ivars Drulle.
Tirāža: 7 000 monētas

Monētas priekšpuse (averss)
Rīgas pils Konventa vārtu portāla akmens ciļņu – Madonnas un Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga – attēli
Monētas aizmugure (reverss)
Rīgas pils atveids skatā no augšas.
Kaltuve: šveices kaltuvē Faude & Huguenin SA

Monētu cena numismātikas veikalos

Monētas “Rīgas pilij 500” cena numismātikas un suvenīru veikalos:
Sākumcena Latvijas Bankā:
 41.07 EUR (SVARĪGI: monēta joprojām ir pieejama LB kasēs
).
Latvijas Banka – 42.00 (37.50 EUR*)
rns.lv – 41.00 EUR

Latviancoins.lv – 42.00 EUR

eurogold.lv – 42.00 EUR
tavexdavanas.lv – 45.00 EUR
Aktuālo monētas “Rīgas pilij 500” cenu var apskatīt coinsarea.com
*vairumtirdzniecības cena, pērkot min. 10 Latvijas Bankas jubilejas un kolekcijas latu un eiro monētas.

Stāsts par monētu “Rīgas pilij 500”

Pašreizējā pils uzcelta laikā no 1497. līdz 1515. gadam uz 1484. gadā rīdzinieku nopostītās pils pamatiem. Pirmo Livonijas ordeņa pili šajā vietā sāka būvēt 1330. gadā. Pašreizējā pils ir celta kā ordeņa kastela. Tā ir mazāka un necilāka par 1484. gadā nopostīto.  Celtne ir regulārs četrstūris ar diviem apaļiem lielgabalu torņiem un diviem kāpņu tornīšiem pretējos stūros. Pils ziemeļu daļā atradās priekšpils ar saimniecības ēkām un zirgu staļļiem. Galvenajai pilij bija trīs stāvi un pagrabs. 16. gadsimtā pagrabi tika izmantoti kā noliktavas. Otrajā stāvā atradās galvenās telpas – austrumu korpusā kapitula zāle, ziemeļaustrumu daļā dormitorijs – ordeņa brāļu guļamistaba, dienvidaustrumu daļā kapela, bet dienvidrietumu daļā – Livonijas ordeņa mestra telpas. Trešais stāvs bija bez starpsienām un kalpoja tikai militāriem mērķiem.
monēta rīgas pilij 500

Zviedrijas varas laikā Vidzemē un Rīgā 17. gs. priekšpils daļa tika pārbūvēta, ēkas piemērojot Vidzemes ģenerālgubernatoru rezidences vajadzībām. 17. gadsimtā celtā arsenāla vietā laikā no 1783. līdz 1789. gadam tika uzcelta trīsstāvu piebūve Krievijas impērijas Vidzemes guberņas iestāžu vajadzībām. Šajā laikā daļā pils galvenais (otrais) stāvs tika sadalīts divos stāvos, nokaltas kapitula zāles velves. 

1818. gadā priekšpils ziemeļaustrumu daļā uzbūvēja cara telpas, to vidū Balto zāli. Laikā no 1842. līdz 1844. gadam pils ieguva tādu plānojumu, kāds saglabājies līdz mūsdienām. Vēlāko 19. gs. 70. gadu pārbūvju laikā visos pils korpusos tika iebūvētas akmens kāpnes un izveidota jauna ieeja no Daugavas gātes puses. 


Pēc Latvijas valsts izveidošanas Rīgas pils kļuva par Valsts prezidenta rezidenci. Vērienīgākie remontdarbi pilī notika 20. gadsimta 30. gadu beigās, pili piemērojot Valsts prezidenta reprezentācijas vajadzībām. Tika izbūvēta Svētku zāle un Triju zvaigžņu tornis.  Pils galvenais korpuss (kastelas daļa) tika nodots dažādu kultūras iestāžu rīcībā. Tajā darbojās Valsts vēsturiskais muzejs (mūsdienās Latvijas Nacionālais vēstures muzejs), Pieminekļu valde, Folkloras krātuve un citas institūcijas. Padomju okupācijas laikā priekšpils daļā darbojās Pionieru pils, bet kastelas daļā – trīs muzeji. 
Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas pilī no jauna ierīkoja Valsts prezidenta rezidenci, bet kastelas daļā turpināja darboties muzeji. Pēc rekonstrukcijas Rīgas pils atdzims skaistāka, ērtāka un mūsdienīgāka.