6 C
Rīga, Latvia
Friday, April 20, 2018
monēta Latgales latviešu kongress

Latvijas sudraba kolekcijas 5 eiro monēta “Latgales kongress”, 2017. gads

Latvijas Banka rīt, 3. maijā, izlaiž 5 eiro sudraba kolekcijas monētu “Latgales kongress”. Šī monēta ir Latvijas Bankas pateicība Latgalei par ieguldījumu Latvijas vienotības un valstiskuma idejas attīstībā.​

Monētas cena – 50.00 eiro. Monētu no trešdienas, 3. maija, varēs iegādāties Latvijas Bankas kasēs K. Valdemāra ielā 1B, Rīgā, un Teātra ielā 3, Liepājā, kā arī no plkst. 11.00 – rezervēt Latvijas Bankas jauno kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu rezervēšanas sistēmā, kas pieejama Latvijas Bankas interneta vietnes www.bank.lv Monētu sadaļā (adrese: https://rezervetmonetu.bank.lv). Iepriekš rezervētās monētas Latvijas Bankas kasēs būs nopērkamas no 15. maija līdz 31. maijam. (Jāpiezīmē, ka šovasar par Latvijas Bankas monētu iegādes pamatiespēju kļūs šim nolūkam veidota interneta tirdzniecības vietne.)

Latgales iedzīvotāji un Latvijas vēstures interesenti kolekcijas monētu “Latgales kongress” varēs iegādāties arī Latgales Simtgades kongresa laikā 5. maijā Latgales vēstniecībā “GORS” Rēzeknē.

Monētas svinīgā atklāšana notiks Latgales vēstniecībā “GORS”, Rēzeknē, 4. maijā, īsi pirms Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai un Latgales kongresa simtgadei veltītā koncerta. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs simboliski pasniegs monētas diviem valsti un Latgali pārstāvošiem cilvēkiem – Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei un izcilai dzejniecei, publicistei, latgalietei Annai Rancānei.

Tehniskie dati

Nominālvērtība: 5 eiro
Svars: 26.00 g
forma: kvadrāts; izmērs: 32 mm × 32 mm
Metāls: 925° sudrabs
Kvalitāte: proof ar triju krāsu uzdruku aversā
Maksimālā tirāža: 3 000
Kalta 2017. g. Faude & Huguenin SA(Šveice)

Mākslinieks
Grafiskais dizains: Ivars Drulle

Monētas priekšpuse (averss)
Dažādu sabiedrības grupu pārstāvji – Latgales latviešu kongresa dalībnieki – attēloti ar sarkanbaltsarkanu transparentu, uz kura vietots Latvijas apvienošanas aicinājums. Monētas augšdaļā pa kreisi uzraksts “5 euro”, pa labi gadskaitļi “1917–2017”.

Monētas aizmugure (reverss)
Attēlotas sievietes ar bērniem pie krucifiksa. Monētas lejasdaļā – uzraksts “Latgola”.

Monētas josta
Gluda.

​Bija vajadzīgi divi slēgtie konkursi lai izvelētos mākslinieku Latgales latviešu kongresam veltītas eiro kolekcijas monētas dizaina izstrādei.

Beigas tika izvēlēts Ivars Drulle, kurš līdz šim ir izveidojis grafisko dizainu un plastisko veidojumu divām Latvijas Banku kolekcijas eiro monētām – “Ainažu jūrskola” un “Rīgas pilij 500. Mākslinieks kopā ar Paulu Liepu strādāja arī pie desmitstūrainas Latvijas uzņēmējdarbībai veltītas monētas “Nacionālais uzņēmējs”. ​

Latvijas Bankas pateicības apliecinājums Latgalei par ieguldījumu Latvijas vienotības un valstiskuma idejas attīstībā ir Latgales latviešu kongresam veltīta sudraba kolekcijas monēta.

Monētas aversā attēlotās cilvēku figūras simbolizē kongresa norises galvenos virzītājus, kas bija katoļu garīdznieki, strēlnieki, tautskolotāji un sabiedriskie darbinieki. No vēsturiskas fotogrāfijas pārņemtajā uz sarkanbaltsarkanā transparenta redzamajā uzrakstā, kas atspoguļo vēl nenostabilizējušos latgaliešu rakstības formu, pausta kongresa pamatideja.

Savukārt monētas reversā attēlots krucifikss, ap kuru maija dziedājumiem sapulcējušās sievietes ar bērniem. Maija dziedājumi kā Latgalei raksturīga tautas tradīcija iekļauti Latvijas kultūras kanonā.

Pirmais Latgales latviešu kongress

Pirmais Latgales latviešu kongress (latgaliešu: Pyrmais Latgolys latvīšu kongress) 1917. gada 26. – 27. aprīlī (pēc jaunā stila 9.-10. maijā) Rēzeknē bija pirmā demokrātiski ievēlētā Latgales latviešu pārstāvju sanāksme, kurā tika nolemts, ka Latgales, Vidzemes un Kurzemes latvieši ir viena tauta un Latgalei jāapvienojas ar pārējiem topošās Latvijas valsts novadiem vienā zemē.

Vēsture

Drīz pēc Februāra revolūcijas 1917. gada 12. martā Latgaliešu kara upuru palīdzības biedrības (Latgalīšu bīdreibas paleiga kara upurem) telpās Pēterburgā notika plaša Latgales inteliģences, strādnieku un karavīru apspriede, kurā tika debatēts par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu atdalīšanu no Vitebskas guberņas un to pievienošanu Vidzemes un Kurzemes latviešu apdzīvotajai teritorijai. Vairums klātesošo delegātu balsoja par apvienošanos (par 43, pret 23), tādēļ tika ievēlēta organizācijas komisija apvienošanās kongresa sasaukšanai. 6.-7. aprīlī Rēzeknē notika Latgales sabiedrisko darbinieku apspriede, kas nosūta telegrammu Krievijas Valsts domniekam Jānim Goldmanim, prasot visas latviešu zemes apvienot vienā autonomā apgabalā. Sapulcē pieņēma lēmumu Rēzeknē sasaukt tautas kongresu, kura delegāti izvēlami pa divi no katra pagasta vai draudzes, pa 2-4 no strēlnieku bataljoniem, pa vienam no latgaliešu organizētām kolonijām un no sabiedriskiem darbiniekiem, ko liks priekšā kongresa organizācijas komisija. Par kongresa organizācijas priekšsēdētāju ievēlēja Nikodemu Rancānu. Kongresa apsardzei uz Rēzekni tika atvesti ap 40 latviešu strēlnieku Jāņa Rubuļa vadībā.

Kongresa organizācijas komisijas pulcētajā gājienā piedalījās ap 30 tūkstošiem cilvēku ar lozungiem, starp kuriem bija arī kongresam naidīgi noskaņoti protestētāji. Rēzeknes katoļu baznīcā dekāns N.Rancāns noturēja svinīgu dievkalpojumu. Kongresā piedalījās 183 delegāti un pirmās dienas sanāksmes notika kinoteātra ” Diāna” telpās. Kongresa priekšsēdētāja amatam izvirzīja F. Trasuna un F. Kempa kandidatūras. Jāatzīmē, ka F. Kemps un 38 viņa atbalstītāji atstāja kongresa telpas. Ir vairākas versijas par to, kāpēc F. Kemps tā rīkojies. Viena no versijām ir tāda, ka F. Kemps neesot bijis mierā ar to, ka viņam neļauj otrreiz izteikties no tribīnes (kongresa ievaddaļā tika nolemts, ka runāt no trībines var tikai vienu reizi, bet daži delegāti bija uzstājušies divas reizes), otra versija — F. Kemps esot pametis kongresu, jo ticis noraidīts viņa priekšlikums sākumā Latgalē izveidot stipru pašvaldību, un tikai tad, uz kopīgiem noteikumiem apvienoties ar pārējiem topošās Latvijas novadiem. Ticis noraidīts arī viņa lūgums parakstīt dokumentu, kurā garantētu baltiešu neiejaukšanos Latgales valodas, reliģijas un skolu lietās.

Pēc apsveikumiem sekoja J. Rancāna pamatziņojums par latgaliešu stāvokli Krievijā un attiecībām ar Vidzemes un Kurzemes latviešiem. Sekojošās debatēs atbalstīja viedokli, ka Latgales, Vidzemes un Kurzemes latvieši ir viena tauta.

Otrās dienas sanāksme notika Rēzeknes tirdzniecības skolas telpās un debašu rezultātā tika pieņemti šādi lēmumi:

  1. apvienotajā Latvijā Latgalei jābūt autonomijas tiesībām;
  2. latgalieši savu valodu patur baznīcās, skolās un visās Latgales iestādēs;
  3. ticības lietās katoļticīgajai garīdzniecībai ir tiesības uzturēt tiešus sakarus ar Romas pāvestu.

Šo lēmumu realizēšanai kongress ievēlēja Latgales pagaidu zemes padomi ar 60 deputātu vietām, no tām 24 bija rezervētas poļu, krievu un ebreju minoritātēm. Par padomes priekšsēdētāju ievēlēja Franci Trasunu.

Kā atbildes pasākumu Latgales latviešu kongresam tika noorganizēta Latgales krievu sanāksme Rēzeknē 2. (15.) jūlijā, kas nolēma, ka Latgales apriņķiem jāpaliek Vitebskas guberņas sastāvā. Neraugoties uz kongresā pieņemtajiem lēmumiem, Krievijas Pagaidu valdība vilcinājās pieņemt lēmumu par latviešu apdzīvoto apriņķu apvienošanu, kaut arī 1917. gada 30. martā (12. aprīlī) tā bija izdevusi rīkojumu par Vidzemes guberņas igauņu apdzīvoto apriņķu pievienošanu Igaunijas guberņai.

Latvijas gada monēta 2017

Balso par Latvijas gada monētu 2017 un laimē!

No 2018. gada 3. aprīļa līdz 17. aprīlim Latvijas Banka sadarbībā ar portālu Delfi.lv rīko sabiedrības aptauju "Latvijas gada monēta 2017", lai noskaidrotu, kura no...
Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltīto sudraba kolekcijas monēta

Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltīto sudraba kolekcijas monētu izlaidīsim rudenī

Latvijas Bankas kolekcijas monētu programmai – 25 gadi. Neatkarību atguvušās Latvijas valsts pirmās kolekcijas monētas (tolaik sauktas par jubilejas monētām) bija 2, 10 un...
Zelta saktas II Pakavsakta

Kolekcijas monētas “Zelta saktas. Burbuļsakta” tirāža būs 1000 eksemplāri

Zelta kolekcijas monētu "Zeltas saktas. Burbuļsakta" ar Swarovski kristāliem plānots izlaist šī gada otrajā pusē un tas kopēja tirāža būs 1000 monētas. Tirāžas pirmā...
kuršu ķoniņi

Kuršu ķoniņiem veltītas kolekcijas monētu tirāža būs tikai 2500 monētas

Sadarbībā ar Latvijas Pastu šogad plānots izdot kuršu ķoniņiem veltītu kolekcijas monētu. Notiks nebijusi sadarbība ar Latvijas Banku – banka izdos monētu, bet pasts...
gadskārtu monēta ar parakstu

Tikai 100 “Gadskārtu monētu” ar autora parakstītu sertifikātu!

No 20. marta pārdošanā sudraba kolekcijas monēta "Gadskārtu monēta" ar mākslinieka Arvīda Priedītes parakstītu sertifikātu. Cena - 36.00 EUR. Iegādei pieejami tikai 100 šādu monētas...
video

9. martā, Latvijas Banka izlaidīs sudraba kolekcijas monētu “Mana Latvija”

Piektdien, 9. martā, Latvijas Banka izlaidīs sudraba kolekcijas monētu "Mana Latvija", kura veltīta Latvijas valsts 100 gadu jubilejai un kuras reverss tapis pēc Grobiņas novadā dzīvojošās...