-7 C
Rīga, Latvia
Monday, January 22, 2018
5 eiro monēta Baltā grāmata

Latvijas sudraba kolekcijas 5 eiro monēta “Baltā grāmata”, 2014. gads

Latvijas Banka otrdien, 17. jūnijā, laiž apgrozībā Jāņa Jaunsudrabiņa “Baltajai grāmatai” veltītu 5 eiro sudraba kolekcijas monētu. Monētas māksliniece ir Sandra Krastiņa, tā kalta Nīderlandes kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt. Uz monētas redzams grāmatas vāka atveids un Jaunsudrabiņa “Baltās grāmatas” ilustrācijas. Monētas cena Latvijas Bankā 51.65 eiro.

Monētu cena numismātikas veikalos

Monētas “Baltā grāmata” cena numismātikas un suvenīru veikalos. Sākumcena Latvijas Bankā – 51.65 EUR.

ss.lv – 50 – 55 EUR
latviancoins.lv – 59 EUR

eurogold.lv – 70 EUR
rns.lv – 75 EUR

Aktuālo monētas “Vecais Stenders” cenu var apskatīt coinsarea.com

Tehniskie dati

Nominālvērtība: 5 eiro
Svars: 25.80 g
forma: daudzstūris
Metāls: 925° sudrabs
Kvalitāte: proof
Maksimālā tirāža: 5 000
Kalta 2014. g. Koninklijke Nederlandse Munt (Niderlande)

Mākslinieks

Grafiskais dizains: Sandra Krastiņa

Apbalvojumi

1.vieta Krievijas numismātikas publikāciju izdevniecības Watermarkkonkursā “Monētu zvaigznājs” (Монетное созвездие) nominācijā “Unikāls idejas risinājums” (2015)

Monētas priekšpuse (averss)
Mākoņiem rotāta grāmatas vāka atveids, tā labajā malā no augšas uz leju uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA, augšpusē no kreisā stūra slīpi uz leju gadskaitlis 2014; kvadrātveida fonā Jāņa Jaunsudrabiņa “Baltās grāmatas” ilustrācijas – bērzu ieskautas lauku mājas – atveids, monētas lejasdaļā pa labi – uzraksts “5 euro”.

Monētas aizmugure (reverss)
Grāmatas vāka atveids, tā centrā – nosaukums “Baltā grāmata” gotiskajā rakstā un gadskaitlis 1914, kvadrātveida fonā Jāņa Jaunsudrabiņa “Baltās grāmatas” ilustrācijas atveids – saules apspīdēts zēns; monētas lejasdaļā – Jāņa Jaunsudrabiņa paraksta faksimils.

Monētas josta
Gluda.

Stāsts par Jāni Jaunsudrabiņu un monētu “Baltā grāmata”

Jānis Jaunsudrabiņš (1877–1962) ir latviešu literatūras baltais tēvs – rakstnieks, dzejnieks, dramaturgs un arī gleznotājs. Baltas domas, gaišuma caurausti darbi, paša mūžs – dzidrskanīgs un gaišs kā baltie bērzi aiz Latvijas zilā ezera. Nācis no Neretas strādīgiem kalpiem, no “Krodziņiem” un “Riekstiņiem” (vēlāk “Baltajā grāmatā” aprakstītajām Mūsmājām), Jānis Jaunsudrabiņš labi zināja lauku cilvēka dzīves svaru, svarīgumu un ciešo saikni ar Latvijas dabas ritumu. Kā daudziem latviešiem, arī viņam nācās dzīvot 20. gs. dramatisma līkločos lauzītu dzīvi. 1. pasaules karš aizveda bēgļu gaitās uz Ziemeļkaukāzu, tad nāca arī labāki – Latvijas brīvvalsts – gadi un rietumu kultūras iepazīšana. 2. pasaules kara trimdinieka ceļi veda uz Vāciju, kur rastas mājas Kērbekas “Mēnesnīcā” un gūts mūža miers, bet 1997. gadā Jānis Jaunsudrabiņš pārapbedīts dzimtās Neretas pusē.

Viņš skolojās Venjamiņa Blūma Rīgas zīmēšanas un gleznošanas skolā, papildināja zināšanas un prasmes Minhenē un Berlīnē, un viņa personība spilgti atklājās gleznās un zīmējumos, kas, tāpat kā viss viņa rakstītais, pildīti ar neparastu sirsnību un labestības gaismu un arī pieder klasikas krājumiem. Īpaši ar stāstiem, romāniem un dzeju Jānis Jaunsudrabiņš kāpa augstajā atzinības kalnā. “Aija”, “Jaunsaimnieks un velns”, “Vēja ziedi”, “Kaukāza vēstules”, “Augšzemnieki”, “Uršulīte”, “Ar makšķeri”, “Zaļā grāmata” – tikai dažas pērles garajā viņa radīto vērtību virtenē. Viņš pārtulkojis arī daudzus pasaules literatūras klasikas darbus. Meistara veikums jau 1927. gadā novērtēts ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Jānim Jaunsudrabiņam uzturoties rūpnieka un mecenāta Augusta Dombrovska balstītajā Mīlgrāvja Burtnieku namā, likti pamati vienam no izcilākajiem latviešu literatūras meistardarbiem – “Baltajai grāmatai”, kuras pirmā daļa izdevuma veidā pie lasītāja nonāca 1914. gadā, bet otrā – 1921. gadā. Tas ir rakstnieka bērnības atmiņu stāstu apkopojums mazā Janča skatījumā un vienlaikus latviešu lauku dzīves pārskats 19. gs. nogales gaisotnē un četru gadalaiku ritējumā, papildināts ar autora sirdssiltajiem zīmējumiem. Lai arī viss reālistiski un sadzīviski atainots, “pēcgaršā” “Baltās grāmatas” tēlojuma audums pārtop romantiskā dreļļu rakstā kā latviskajos linu dvieļos un galdautos. Tā ir izcila dvēseliskuma un dainu humānisma skola. “Baltās grāmatas” augošo virsvērtību lasītājs apjauš pamazām, mūžam ritot, un dažkārt ar sentimenta asarām acīs.

Var šo darbu skatīt kā saistošu etnogrāfisku kultūrliecību, bet, ielūkojoties dziļāk, rodam vēsti par latviešu garu, raksturu, mentalitāti un mūžsenajām saknēm Dievā, dabā un darbā. Tālab “Baltā grāmata” kļūst arvien svarīgāka mūsdienu globalizētajā un urbanizētajā vidē. “Baltā grāmata” ir vienlaikus gan pamats, gan enkurs, gan bāka, kas var līdzēt turēties lielajās pasaules bangās. Tā ir kā galda grāmata, kas liekama tuvu līdzās Bībelei.

No “Baltās grāmatas” šķietami laucinieciskās Janča mācības izaug mūsdienās vitāli svarīgais un patriotiskais Jāņa Jaunsudrabiņa aicinājums “Piemini Latviju!”. Ar šādu sirdsdarba motivāciju Latvijas Banka emitē eiro kolekcijas monētu Jāņa Jaunsudrabiņa “Baltās grāmatas” 100 gadu jubilejas atcerei.

Jaunākas ziņas Parmonētam.lv