13 C
Rīga, Latvia
Tuesday, May 26, 2020
5 eiro monēta Ainažu jūrskola

Latvijas sudraba kolekcijas 5 eiro monēta “Ainažu jūrskola”, 2014. gads

Pirma Latvijas jubilējas (kolekcijas) eiro monēta, kura tika izlaista 2014. gada 5. martā.

Vidzemes jūrmalā pie Igaunijas robežas atrodas maza pilsētiņa Ainaži – latviešu profesionālās jūrniecības šūpulis. Tieši šeit 1864. gadā vietējie Ainažu kuģinieki, kuģniecības entuziasta Krišjāņa Valdemāra iedvesmoti, par pašu ziedotiem līdzekļiem nodibināja jauna tipa jūrskolu – pirmo jūrskolu, kurā bez maksas jūras zinības varēja apgūt latviešu un igauņu zemnieki.

Monētu cena numismātikas veikalos

Monētas “Ainažu jurskola” cena numismātikas un suvenīru veikalos. Sākumcena Latvijas Bankā – 35.99 EUR. Latvijas Banku

Latvijas Banka – nav pieejama

ss.lv – 80 EUR
latviancoins.lv – 95 EUR

rns.lv – 95 EUR
eurogold.lv – 100 EUR

Aktuālo monētas “Ainažu jūrskola” cenu var apskatīt coinsarea.com

Tehniskie dati

Nominālvērtība: 5 eiro
Svars: 22.00 g
Diametrs: 35.00 mm
Metāls: 925° sudrabs
Kvalitāte: proof
Maksimālā tirāža: 5 000
Kalta 2014. g. Koninklijke Nederlandse Munt (Niderlande)

Mākslinieki

Grafiskais dizains: Ivars Drulle
Plastiskais veidojums: Ivars Drulle

Monētas priekšpuse (averss)
Centrā skaitlis 5, zem tā uzraksts EURO. Gar monētas malu simetriski visapkārt izvietoti četri burukuģi.

Monētas aizmugure (reverss)
Centrā kompasa attēls ar sarkani iekrāsotu norādi uz Ziemeļiem, augšā puslokā uzraksts AINAŽU, apakšā – JŪRSKOLA, pa kreisi puslokā gadskaitlis 1864, pa labi – 2014.

Monētas josta
Uzraksti LATVIJAS BANKA un LATVIJAS REPUBLIKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

Stāsts par Ainažu jūrskolu, Krišjāni Vlademāru un tam veltītam monētam

Iesākumā bija vārdi. Jaunlatviešu ideologa, nacionālās atmodas jundītāja Krišjāņa Valdemāra (1825–1891) aicinājumu dzejā izteica Auseklis (Miķelis Krogzemis; 1850–1879): “Latvji, braucat jūriņā ..” Tas bija rosinājums latviešiem pārvarēt atpalicību un savrupību, rast godpilnu vietu pasaules ekonomiskajā apritē, iepazīt cilvēces kultūras bagātības, līdzvērtīgi iekļauties rietumu civilizācijā. To visu varēja veikt, naigi saimnieciski darbojoties un sadarbojoties. Tas, ka Dievs latvju zemi iekārtojis rosīgas jūras krastā, bija skaidra attīstības iespēju norāde.

Vārdi pārtapa darbos. 1864. gada 23. novembrī ar K. Valdemāra ierosmi un gādību Ainažos tika dibināta pirmā latviešu un igauņu jūrskola. Šajā Vidzemes pusē jau izsenis ar darbīgumu izcēlās stingri un uzņēmīgi vīri. Jūrmalnieki turību veidoja, būvējot nelielus burukuģus un veicot kravu pārvadājumus uz Rīgu un Sanktpēterburgu. Nu viņi jaudāja darināt lielākus buriniekus un doties tālākos ūdeņos, taču kuģošana lielajās jūrās un okeānos prasīja krietni izglītotus jūrniekus un kapteiņus, bet šāda izglītība vienkāršam latvietim nebija pieejama. Ap K. Valdemāru ar saviem līdzekļiem saliedējās Ainažu kuģu īpašnieki Juris, Andrejs un Oto Veides, Jānis Miķelsons, Gusts Lielmežs u.c. Jūrskola mājvietu rada J. Veides saimes ēkā, un pirmais to vadīja zviedru skolmeistars Kristiāns Dāls (1839–1904), kas šai apgaismības misijai veltīja 30 gadu. Sākumā mācību iestāde darbojās kā tautskola ar plašāku specializāciju jūrniecības pamatos, audzēkņiem eksāmenus kārtojot Rīgā vai Pērnavā.

Ainažu jūrskolas piemērs izrādījās tik pārliecinošs, ka 1867. gadā Krievijas impērijā tika izdots ukazs pēc šā parauga radīt plašāku skolu sistēmu. Tika atvērtas 40 jaunas jūrskolas, no kurām 11 atradās Latvijā. Mācības tajās bija bez maksas, dzimtajā valodā un pieejamas ikvienam. Ainažu jūrskola 1880. gadā ieguva augstākās kategorijas statusu, un tas deva iespēju gatavot tālbraucēju kuģu vadītājus. Skola rīkoja mācību braucienus ar burinieku “Katarina”. K. Dāls ar saviem Ainažu jūrskolas audzēkņiem piedalījies pat Ziemeļu jūras ceļa apguvē. Ainažu jūrskolas vajadzībām tika uzceltas vairākas jaunas ēkas. Tajā zinības smēla kopumā ap 3 000 audzēkņu, un tūkstotis no viņiem saņēma tālbraucēja kapteiņa vai stūrmaņa diplomu.

Šīm mācību norisēm bija cieša saikne ar kuģubūvi Latvijā, jo 19. gs. nogalē jau bija izveidojusies ap 550 burinieku flote, turklāt 50 kuģu tapa tieši Ainažos. Ap 10 cilvēku komandas ar dažādām kravām devās ne tikai uz visām Eiropas ostām, bet regulāri nonāca arī otrpus Atlantijas okeānam. Nu patiesi latvji lepni gāja jūriņās…

Tuvojoties 1. pasaules karam, gan Ainažu jūrskolas, gan šādas kuģošanas laikmetu aizēnoja jauni laiki, kur sāka valdīt tērauda tvaikoņi. Pusgadsimtu ilgusī saimnieciskās dzīves virzība tomēr būtiski ietekmēja nacionālo pašapziņu, tādējādi K. Valdemārs un viņa līdzgaitnieki radīja Latvijas nākotnes stūrakmeni.

Kopš Ainažu jūrskolas dibināšanas pagājis 150 gadu, un nu brīvas Latvijas pilsoņi izbraukuši visas jūras, izgājuši pasaulē, vienojušies Eiropas Savienībā, piepulcējušies eiro zonai. Latvijas Bankas pirmā eiro kolekcijas monēta, kas veltīta Ainažu jūrskolas jubilejai, ļauj lielo ilgu, centienu un sapņu buriniekiem aiziet četros vējos pasaules klaidā, vienlaikus aicinot atcerēties minētā rosinājuma otro daļu: “.. Zeltu krājat pūriņā.”

Jaunākas ziņas Parmonētam.lv

Personiskās brīvības tēmai veltīta sudraba monēta ar apzeltījumu un apdruku melnā...

Latvijas Banka izsludināja otro publisko iepirkumu 🡥 par Personiskās brīvības tēmai veltīta kolekcijas monētu. No informācijas nolikumā kļuva zināms, kā sudraba monētu...
1 lats neatkarības deklarācija 2010 buklets

30. gadu jubileja kopš Neatkarības deklaracijas parakstīšanas – 1 Lats “Neatkarības...

Pirms 30 gadiem, 1990. gada 4. maijā, Latvijas PSR Augstākā padome apstiprināja Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Tā bija īpaši svarīgs...

“Kaķīša dzirnavas” – Latvijas Gada Monēta 2019

Tradicionālajā sabiedrības aptaujā par "Latvijas gada monētu 2019" atzīta kolekcijas monēta "Kaķīša dzirnavas" (videostāsts), kas veltīta latviešu dzejnieka, prozaiķa un politiķa Kārļa...

Devona periodam veltīta kolekcijas monēta būs ar foto-luminiscento apdruku

Latvijas Banku sudraba kolekcijas monēta veltīta Devona periodam būs ar diviem atšķirīgas intensitātes matējumiem monētas aversā un reversā un foto-luminiscento apdruku (ar foto-luminiscējošu efektu...

Personiskās brīvības tēmai veltīta monēta ar detaļu apzeltījumu un rutēnija pārklājumu

Svarīgi. Atjaunots 06.05.2020: informācija par personiskās brīvības tēmai veltīto monētu vairs nav aktuāla. Izsludināts jauns publisko iepirkumu konkurss un no tā nolikumā pieejamas...
Balsot par Latvijas Banku 2019. gada monētu

Aicinām balsot par Latvijas Banku 2019. gada monētu

Atbalstot #paliecmājās un #Ēkultūra iniciatīvu, Latvijas Banka aicina izmantot šo laiku, lai virtuāli izzinātu mūsu kultūrvēsturiskās vērtības, kas iemūžinātas Latvijas monētās.