8.7 C
Rīga, Latvia
Wednesday, September 18, 2019
5 eiro monēta Ainažu jūrskola

Latvijas sudraba kolekcijas 5 eiro monēta “Ainažu jūrskola”, 2014. gads

Pirma Latvijas jubilējas (kolekcijas) eiro monēta, kura tika izlaista 2014. gada 5. martā.

Vidzemes jūrmalā pie Igaunijas robežas atrodas maza pilsētiņa Ainaži – latviešu profesionālās jūrniecības šūpulis. Tieši šeit 1864. gadā vietējie Ainažu kuģinieki, kuģniecības entuziasta Krišjāņa Valdemāra iedvesmoti, par pašu ziedotiem līdzekļiem nodibināja jauna tipa jūrskolu – pirmo jūrskolu, kurā bez maksas jūras zinības varēja apgūt latviešu un igauņu zemnieki.

Monētu cena numismātikas veikalos

Monētas “Ainažu jurskola” cena numismātikas un suvenīru veikalos. Sākumcena Latvijas Bankā – 35.99 EUR. Latvijas Banku

Latvijas Banka – nav pieejama

ss.lv – 80 EUR
latviancoins.lv – 95 EUR

rns.lv – 95 EUR
eurogold.lv – 100 EUR

Aktuālo monētas “Ainažu jūrskola” cenu var apskatīt coinsarea.com

Tehniskie dati

Nominālvērtība: 5 eiro
Svars: 22.00 g
Diametrs: 35.00 mm
Metāls: 925° sudrabs
Kvalitāte: proof
Maksimālā tirāža: 5 000
Kalta 2014. g. Koninklijke Nederlandse Munt (Niderlande)

Mākslinieki

Grafiskais dizains: Ivars Drulle
Plastiskais veidojums: Ivars Drulle

Monētas priekšpuse (averss)
Centrā skaitlis 5, zem tā uzraksts EURO. Gar monētas malu simetriski visapkārt izvietoti četri burukuģi.

Monētas aizmugure (reverss)
Centrā kompasa attēls ar sarkani iekrāsotu norādi uz Ziemeļiem, augšā puslokā uzraksts AINAŽU, apakšā – JŪRSKOLA, pa kreisi puslokā gadskaitlis 1864, pa labi – 2014.

Monētas josta
Uzraksti LATVIJAS BANKA un LATVIJAS REPUBLIKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

Stāsts par Ainažu jūrskolu, Krišjāni Vlademāru un tam veltītam monētam

Iesākumā bija vārdi. Jaunlatviešu ideologa, nacionālās atmodas jundītāja Krišjāņa Valdemāra (1825–1891) aicinājumu dzejā izteica Auseklis (Miķelis Krogzemis; 1850–1879): “Latvji, braucat jūriņā ..” Tas bija rosinājums latviešiem pārvarēt atpalicību un savrupību, rast godpilnu vietu pasaules ekonomiskajā apritē, iepazīt cilvēces kultūras bagātības, līdzvērtīgi iekļauties rietumu civilizācijā. To visu varēja veikt, naigi saimnieciski darbojoties un sadarbojoties. Tas, ka Dievs latvju zemi iekārtojis rosīgas jūras krastā, bija skaidra attīstības iespēju norāde.

Vārdi pārtapa darbos. 1864. gada 23. novembrī ar K. Valdemāra ierosmi un gādību Ainažos tika dibināta pirmā latviešu un igauņu jūrskola. Šajā Vidzemes pusē jau izsenis ar darbīgumu izcēlās stingri un uzņēmīgi vīri. Jūrmalnieki turību veidoja, būvējot nelielus burukuģus un veicot kravu pārvadājumus uz Rīgu un Sanktpēterburgu. Nu viņi jaudāja darināt lielākus buriniekus un doties tālākos ūdeņos, taču kuģošana lielajās jūrās un okeānos prasīja krietni izglītotus jūrniekus un kapteiņus, bet šāda izglītība vienkāršam latvietim nebija pieejama. Ap K. Valdemāru ar saviem līdzekļiem saliedējās Ainažu kuģu īpašnieki Juris, Andrejs un Oto Veides, Jānis Miķelsons, Gusts Lielmežs u.c. Jūrskola mājvietu rada J. Veides saimes ēkā, un pirmais to vadīja zviedru skolmeistars Kristiāns Dāls (1839–1904), kas šai apgaismības misijai veltīja 30 gadu. Sākumā mācību iestāde darbojās kā tautskola ar plašāku specializāciju jūrniecības pamatos, audzēkņiem eksāmenus kārtojot Rīgā vai Pērnavā.

Ainažu jūrskolas piemērs izrādījās tik pārliecinošs, ka 1867. gadā Krievijas impērijā tika izdots ukazs pēc šā parauga radīt plašāku skolu sistēmu. Tika atvērtas 40 jaunas jūrskolas, no kurām 11 atradās Latvijā. Mācības tajās bija bez maksas, dzimtajā valodā un pieejamas ikvienam. Ainažu jūrskola 1880. gadā ieguva augstākās kategorijas statusu, un tas deva iespēju gatavot tālbraucēju kuģu vadītājus. Skola rīkoja mācību braucienus ar burinieku “Katarina”. K. Dāls ar saviem Ainažu jūrskolas audzēkņiem piedalījies pat Ziemeļu jūras ceļa apguvē. Ainažu jūrskolas vajadzībām tika uzceltas vairākas jaunas ēkas. Tajā zinības smēla kopumā ap 3 000 audzēkņu, un tūkstotis no viņiem saņēma tālbraucēja kapteiņa vai stūrmaņa diplomu.

Šīm mācību norisēm bija cieša saikne ar kuģubūvi Latvijā, jo 19. gs. nogalē jau bija izveidojusies ap 550 burinieku flote, turklāt 50 kuģu tapa tieši Ainažos. Ap 10 cilvēku komandas ar dažādām kravām devās ne tikai uz visām Eiropas ostām, bet regulāri nonāca arī otrpus Atlantijas okeānam. Nu patiesi latvji lepni gāja jūriņās…

Tuvojoties 1. pasaules karam, gan Ainažu jūrskolas, gan šādas kuģošanas laikmetu aizēnoja jauni laiki, kur sāka valdīt tērauda tvaikoņi. Pusgadsimtu ilgusī saimnieciskās dzīves virzība tomēr būtiski ietekmēja nacionālo pašapziņu, tādējādi K. Valdemārs un viņa līdzgaitnieki radīja Latvijas nākotnes stūrakmeni.

Kopš Ainažu jūrskolas dibināšanas pagājis 150 gadu, un nu brīvas Latvijas pilsoņi izbraukuši visas jūras, izgājuši pasaulē, vienojušies Eiropas Savienībā, piepulcējušies eiro zonai. Latvijas Bankas pirmā eiro kolekcijas monēta, kas veltīta Ainažu jūrskolas jubilejai, ļauj lielo ilgu, centienu un sapņu buriniekiem aiziet četros vējos pasaules klaidā, vienlaikus aicinot atcerēties minētā rosinājuma otro daļu: “.. Zeltu krājat pūriņā.”

Jaunākas ziņas Parmonētam.lv

2 euro Uzlecošā saule

Latvijas Bankā liela interese par 2 euro “Uzlecošā saule”

Latvijas Bankā otrdienas rītā ir liela iedzīvotāju interese par divu eiro piemiņas monētu "Uzlecošā saule", aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Bankas preses sekretārs...

2 eiro “Uzlecošā saule” tiks izlaista 17. septembrī

Latvijas Banka otrdien, 17. septembrī, izlaidīs Latvijas ģerboņa rašanās vēsturei veltītu 2 eiro piemiņas monētu "Uzlecošā saule". Izlaižot šo monētu, tiks godināts arī mākslinieka...
Lietuvas Bankas kolekcijas kriptomonēta LBcoin

Lietuvas Banka plāno laist klajā pasaulē pirmo kolekcijas kriptomonētu

Pirmo pasaules kolekcijas kriptomonētu "LBCoin", kas būs veltīta Lietuvas vēsturei, Lietuvas Banka plāno izlaist 2020. gada sākumā 🔗 kopā ar monētas...
video

2 eiro “Uzlecošā saule” monētu dizaina tapšana

Rudenī apgrozībā nonāks jauna dizaina divu eiro piemiņas monēta, kas veltīta Latvijas ģerbonim, attēlojot uzlecošu sauli. Šis motīvs savulaik ir kalpojis kā pirmsākums...
1 Lats "Latvijas Nacionālā bibliotēka", 2002. gads

Latvijas Nacionālajai bibliotēkai 100 un tai veltīta 2002. gada monēta

2019. gadā Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) svin savu simto dzimšanas dienu 🔗. Tikai gadu jaunāka par Latvijas valsti, tā dibināta 1919. gada...
Rīgai veltītas monētas

Rīgai veltītas monētas

Dibināta 1201. gadā, Rīga šogad svin savu 818. dzimšanas dienu. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, Latvijas Banka veltīja mūsu galvaspilsētai vairākas jubilejas un piemiņas...