-1 C
Rīga, Latvia
Tuesday, December 12, 2017
gadskārtu monēta

Latvijas sudraba kolekcijas 5 eiro “Gadskārtu monēta”, 2014. gads

Trešdien, 12. novembrī, Latvijas Banka izlaiž savu piekto sudraba kolekcijas 5 eiro monētu -“Gadskārtu monēta”- veltīto latviešu tautas tradīcijām – četrām gadskārtām un tajās veicamajiem darbiem un svinamajiem svētkiem, un tiks izlaista programmas ietvaros – Netradicionāla mākslinieciskā, tehniskā vai tematiskā risinājuma monēta”. Latvijas Bankas izsludinātajā iepirkumā par sudraba kolekcijas 5 eiro “Gadskārtu monētas” izgatdavošanu un piegādi uzvarējusi Nīderlandes kaltuve Koninklijke Nederlandse Munt, kuri jau izgatavoja vairākās Latvijas kolekcijas monētas. Monētas mākslinieki ir Arvīds Priedīte, kurš veidojis grafisko dizainu, un Ligita Franckeviča, kas ir plastiskā veidojuma autore. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs: 35.99 EUR. Maksimāla tirāža – 10 000 monētu. Aktuālas monētu cenu jus varat apskatīt šeit.

Tehniska informācija

Nominālvērtība: 5 eiro
Svars: 22.00 g, diametrs: 35.00 mm
Metāls: 925º sudrabs, kvalitāte: proof
Kalta 2014. g. Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande)
Mākslinieki: Arvīds Priedīte (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums)

Monētas priekšpuse (averss)
Centrā – saule, ap kuru aplī kārtoti četriem gadalaikiem raksturīgo lauku darbu veicēju tēli: malkas cirtējs (ziema), sējējs (pavasaris), labības novācēja (vasara) un labības kūlējs (rudens). Gar monētas malu aplī izvietoti visu gadalaiku noslēdzošo mēnešu senie nosaukumi: SVEČU MĒNESIS, LAPU MĒNESIS, RUDZU MĒNESIS un SALA MĒNESIS. Monētas labajā pusē uzraksts 5 EURO.

Monētas aizmugure (reverss)
Centrā attēlots tradicionālais latviešu istabas rotājums – kartupelis ar tajā saspraustiem salmiem –, ap to aplī kārtoti latviešu gadskārtu ieražas raksturojoši tēli: Ziemassvētku vecītis, meitene Lieldienu šūpolēs, Jāņu svinētājs un ķekatnieki, kas apciemoja lauku sētas laikā no Mārtiņiem līdz Meteņiem. Gar monētas malu aplī izvietoti gadskārtu nosaukumi: ZIEMASSVĒTKI, METEŅI, LIELDIENAS, ŪSIŅI, JĀŅI, MĀRAS, MIĶEĻI un MĀRTIŅI. Labajā pusē no centra slīpi uz augšu vērsts uzraksts LATVIJA, malā pa labi – gadskaitlis 2014.

Monētas josta
Uzraksti LATVIJAS BANKA un LATVIJAS REPUBLIKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

Monētu cena numismātikas veikalos

Monētas “Gadskārtu monēta” cena numismātikas un suvenīru veikalos. Sākumcena Latvijas Bankā – 35.99 EUR. (SVARĪGI: ir pieejama LB kasēs!)
Latvijas Banka – 36.00 (32.00 EUR*)
Latviancoins.lv – 36.00 EUR
rns.lv – 36.00 EUR
eurogold.lv – 36.00 EURAktuālo monētas “Gadskārtu monēta” cenu var apskatīt coinsarea.com
*vairumtirdzniecības cena, pērkot min. 10 Latvijas Bankas jubilejas un kolekcijas latu un eiro monētas

Stāsts par “Gadskārtu monētu”

Esība piepildās mainībā. Tā pulsē ritmos bezgalīgā daudzveidībā – sirdspukstos, dejās, kalēja sitienos, kareivju soļos, pulksteņu tikšķos un ikdienas skrējienā. Arī dabas norišu ritējumā visur ir ritms un cikliska aprite. Dienu nomaina nakts, ausmu vainago saule zenītā, tās spožums pāriet rieta atvadās. Pilnā Mēness apaļo vaigu smaids te dilst, te aug. Vēja brāzmas atnes mākoņus, sniegu un lietu, bet droši zinām – atkal atnāks karstas dienas un daba ilgosies pēc veldzes.

Zeme, mūsu lielais un vienīgais mājoklis, piepildīta ar ritmiem, kas viedi kārto un reizēm arī skarbi jauc visu ļaužu dzīves gaitas. Vietu, ko latviešiem lēmis liktenis, mīļi dēvējam par Dievzemīti, Zaļo zemi un Laimas zemi. Te visā tīkama mērenība – savu reizi sala kniebiens, savu reizi – svelme, tad arī ūdens šaltis un veldzējošs miers, kas tik mīlīgi klāj Latvijas laukus, mežus, ezerus, pilsētas, ciemus un sētas. Moderni būtu teikt – esam komforta zonā.

Te raksturīga pastāvīga četru gadalaiku maiņa, kad ikdienu rotā saulgrieži ar gaismas un tumsas miju un gadskārtas iezīmējoši svētki – Jāņi, Mārtiņi, Ziemassvētki, Meteņi un Lieldienas. Dabas pamatprocesus pēta zinātnieki, bet tautas apziņā uzkrājušies daudz senāki četru gadalaiku kulturoloģiskie slāņi, kam piepulcējas četri pasaules pirmelementi – uguns, ūdens, zeme un gaiss –, četras debespuses, četras Mēness cikla fāzes un četras dimensijas.

Ar gadalaiku miju saistītas etnogrāfiskās un folkloras tradīcijas. Gadalaiku norisēm allaž pakārtoti teju visu cilvēku dzīves un darba ritmi. Tie labi iezīmēti senajos latviešu mēnešu apzīmējumos: ziemas, sveču, sērsnu jeb baložu, sulu, lapu jeb sējas, ziedu, siena jeb liepu, rudzu jeb pļaujas, silu, veļu jeb rudens, sala jeb salnas un vilku mēnesis. Latviešu literatūras meistars Edvarts Virza (1883–1940) romantiskajā darbā “Straumēni” (1933) parādījis, kā četri gadalaiki savijas ar latviešu zemnieka lauku darbiem piesātināto dzīvi. Latvijas dabas izjūta caur gadalaiku miju veido arī Dzimtenes un Tēvzemes mīlestības pamatus.

Gadskārtu romantika, poēzija un burvība iedvesmojusi pasaules tautas, kultūras un civilizācijas. Cauri gadsimtiem joprojām satraucoši skan venēcieša Antonio Vivaldi (1678–1741) baroka vijoļkoncerts “Četri gadalaiki”. Kā pavasara alegorija staro Sandro Botičelli (1445–1510) gleznojums “Primavera”. Latvijā īpašs ir Vilhelma Purvīša (1872–1945) gleznu pavasaris. Impresionisma ģēnijs Klods Monē (1840–1926) atklāj vasaras krāsu dzīvības piesātināto prieku. Skumja nostalģija plūst no Īzaka Levitāna (1860–1900) rudens tēlojumiem.

Gadalaiki cilvēkiem gādā arī problēmas un rūpes. Kā ziemā sasildīsimies? Vai pavasarī nedraudēs plūdi? Vai vasaras svelme nenīdēs ražu? Vai rudens lieti un vētras nenesīs postu? Gadalaiku simfonija vienlaikus ir arī varena prieka oda un nebeidzams radošas iedvesmas avots. Tagad tos atcerēties rosina arī Latvijas eiro kolekcijas monēta.

gadskārtas

GADA IEDALĪJUMS.

1. Četri ekliptikas punkti sadala gadu ceturkšņos:
a. Ziemas un vasaras saulgrieži:
Ziemassvētki — gada īsākā diena, gaŗākā nakts.
Jāņi — gada gaŗākā diena, īsākā nakts.
b. Pavasaŗa un rudens punkti:
Lieldienas — diena un nakts vienādā gaŗumā.
Miķeļi — diena un nakts vienādā gaŗumā.

2. Katrs ceturksnis sadalās uz pusēm, kas sakrīt ar klimatiskām pārmaiņām dabā.
a. METEŅI – starp Ziemassvētkiem un Lieldienām.
b. ŪSIŅI – starp Lieldienām un Jāņiem.
c. MĀRAS – starp Jāņiem un Miķeļiem.
d. MĀRTIŅI – starp Miķeļiem un Ziemassvētkiem

MĒNESI.

I – janvāris – ziemas mēnesis
II – februāris – sveču mēnesis (attēlots monētu aversā)
III – marts – sērsnu mēnesis
IV – aprīlis – sulu mēnesis
V – maijs – lapu mēnesis (attēlots monētu aversā)
VI – jūnijs – ziedu mēnesis
VII – jūlijs – siena mēnesis
VIII – augusts – rudzu mēnesis (attēlots monētu aversā)
IX – septembris – silu mēnesis
X – oktobris – veļu mēnesis
XI – novembrīs – sala mēnesis (attēlots monētu aversā)
XII – decembris – vilku mēnesis

LAIKI.


Iepriekš minētās 8 gadskārtas svinības sadala gadu 8 lielos posmos ar 45 dienām katrā. Tas atstāj 5 vai gaŗā gadā 6 liekas dienas, kas sadalītas starp Ziemassvētkiem un Lieldienām. Gada posmus starp gadskārtas svinībām latvieši saukuši par “laikiem”, kuŗu nosaukumi atvasināti no dabas novērojumiem vai darāmiem darbiem. Ievērojot laika apstākļus un lauku darbu secību, iespējams sastādīt šādu laiku secību:

Ziemas laiks        — starp Ziemassvētkiem un Meteņiem.
Sērsnu laiks        — starp Meteņiem un Lieldienām.
Pavasaŗa laiks    — starp Lieldienām un Ūsiņiem.
Sējas laiks          — starp Ūsiņiem un Jāņiem.
Siena laiks          — starp Jāņiem un Mārām.
Rudens laiks       — starp Mārām un Miķeļiem (Apjumībām).
Veļu laiks            — starp Miķeļiem un Mārtiņiem (Apkūlībām).
Ledus laiks         — starp Mārtiņiem un Ziemassvētkiem.

Dažāda veidā latviešu gadskārtu svētki līdz šim jau tika attēloti Latvijas Bankas jubilejas un piemiņas latu monētas. Piemēram, ziemas un vasaras saulgrižu laika svētki – Jāņi un Ziemassvētki.

gadskārtu monēta

Noteikti vissvirāk tika attēloti Ziemassvētki – viena jubilejas sudraba 1 Lats monēta “Ziemassvētku eglīte” un četras 1 lats piemiņas monētās “Eglīte”, “Sniegavīrs”, “Piparkūku sirds” un “Ziemassvētku zvaniņi”. Tuvāk ar šim monētam jus varat iepazīties rakstā “Latvijas Ziemassvētku monētu kolekcija”

Jāņiem arī tika veltītas divas 1 lats piemiņas monētas “Jāņu vainags” un “Alus kauss”.

gadskārtu monēta