-1 C
Rīga, Latvia
Tuesday, December 12, 2017
2 eiro Latgale

Latvijas 2 eiro piemiņas monēta “Latgale”, 2017. gads

2017. gadā 14. novembrī Latvijas Banka izlaidis vel vienu 2 eiro piemiņas monētu veltīto Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem – 2 eiro monēta “Latgale”. Monēta jau ierasta veida tiks izlaista divos variantos: apgrozībai paredzēta monēta ap. 500 000 (UNC) un suvenīriesaiņojumā (7 000 monētas BU kvalitāte).

Uz monētas attēlots Latvijas vēsturiskā reģiona – Latgales – ģerbonis. Augšā ir emitentvalsts nosaukums “LATVIJA”, un apakšā ir uzraksts “LATGALE”. Labajā pusē – emisijas gads “2017”. Tirāža tiks precizēta.

Tehniska informācija

Diametrs: 25.75 mm, biezums: 2.20 mm, svars: 8.50 g
Forma: apaļa; krāsa: ārējā daļa – sudraba, iekšējā daļa – zelta
Sastāvs: ārējā daļa – vara un niķeļa sakausējums; iekšējā daļa – trīs slāņi: niķeļa un misiņa sakausējums, niķelis, niķeļa un misiņa sakausējums
Mākslinieki: kopējā puse – Luks Luikss (Luc Luycx), nacionālā puse – Laimonis Šēnbergs (grafiskais dizains)
Monētas kopējā puse
Attēlota Eiropas ģeogrāfiskā karte, skaitlis “2” un uzraksts EURO.
Monētas nacionālā puse
Attēlots Latgales ģerbonis.
Monētas josta
Uzraksts DIEVS SVĒTĪ LATVIJU, vārdi atdalīti ar zvaigznēm; smalks rievojums.

2 eiro monēta “Latgale” ir viena no nākamam monētam jauna 2 eiro piemiņas monētu sērijā veltītai Latvijas reģioniem/novadiem. Kopā tiek plānotas četras monētas: Vidzeme, Kurzeme, Latgale un Zemgale. Pirma monēta – 2 eiro “Vidzeme” – tika izlasita 2016. gadā.

2017.gadā būs divas šīs sērijas divu eiro piemiņas monētas (Kurzeme un Latgale), bet 2018.gadā – ceturtā (Zemgale), aģentūru LETA informēja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns. Šo piemiņas monētu nacionālajā pusē tiks attēloti attiecīgo kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņi. Vel tiks izlaista piektā monēta kura būs veltīta Latvijas novadiem. Visu piecu monētu dizainu izstrādāja Laimonis Šēnbergs. ​​​​

Latgale un tai veltītas monētas

Latgale ir kultūrvēsturisks novads Latvijā. Mūsdienu Latgales teritoriālā identitāte izsekojama kopš Jersikas ķēniņa valsts laikiem 12. un 13. gadsimta mijā, kas latīņu tekstos saukta par „Letiju” (Lettia), bet senkrievu rakstos par „Lotigolu” (Лотыголa). Pēc 1561. gada Žečpospoļitas, vēlāk Krievijas impērijas varas laikā (1772.—1918.) apgabals tika dēvēts par „Inflantiju” (poļu: Inflanty, krievu: Инфлянтия). Nosaukumu „Latgale” 1900. gadā no seno „lotigolu” apzīmējuma darināja un ieviesa latgaliešu rakstnieks un politiskais darbinieks Francis Kemps (1876.—1953.).

Atšķirībā no pārējās Latvijas, kur dominējošā konfesija ir luterānisms, Latgalē dominējošā ir Romas katoļu baznīca. Latgali no Sēlijas atdala Daugava, un no Vidzemes — Aiviekste un Pededze. Austrumos Latgale robežojas ar Krievijas Federāciju, dienvidaustrumos ar Baltkrievijas Republiku. Kopējā Latgales platība sastāda 14 547 km2, kas ir 22,52 procenti no visas Latvijas teritorijas. Raksturīgā Latgales ainava ar augstienēm un ieplakām veidojusies ledāja iedarbībā.

​Jau iepriekš Latvijas Banka bija laidusi klajā monētas, kas veltītas Latvijas vēsturiskiem novadiem. Programmā “Latvija. Laikmetu grieži un laikmetu vērtības” sērijā “Laiks” tika veltītas monētas LatgaleiKurzemei un Vidzemei:

Laikmetu grieži un laikmetu vērtības" sērijā "Laiks" monētas
Latvijas Bankas sudraba jubielejas latu komplekts Latvija. Laikmetu grieži un laikmetu vērtības" sērijā "Laiks" tika veltītas monētas Latgalei, Kurzemei un Vidzemei.
Monētas priekšpuse (averss): Latvija, sudraba 1 lats monēta "Latgale", 2004. gads
Monētas priekšpuse (averss): Latvija, sudraba 1 lats monēta "Latgale", 2004. gads
Monētas aizmugure (reverss): Latvija, sudraba 1 lats monēta "Latgale", 2004. gads
Monētas aizmugure (reverss): Latvija, sudraba 1 lats monēta "Latgale", 2004. gads