Otrā Advente ir gandrīz klāt! Daudz jau ir padarīts: galvenā Ziemassvētku eglīte Domu laukumā  (un citas pilsētas) jau ir iedegta, šodien Rīgā sākas 9. vides objektu festivāls „Ziemassvētku egļu ceļš” un mēs pagājušā reize apskatījām Latvijas Banku monētas veltītas Ziemassvētku eglītei. 

Tagad pievērsīsim uzmanību Latvijas Banku monētām veltītam ne tikai eglītei, bet Ziemassvētku laikam kopuma.

Mums ir ļoti paveicies, jo Latvijas Banka ir laidusi vairākas šāda veida monētas: vienu sudraba jubilejas latu monētu, dažas īpaša dizaina, tā saucamas 1 Lats piemiņas monētas un teorētiski divas sudraba kolekcijas eiro monētas (par to zemāk). Šis monētas var kļūt par patīkamu Ziemassvētku dāvanu vai suvenīru.

Monētas mēs apskatīsim hronoloģiskā secībā, sākot ar pirmo Ziemassvētku tematikas monētu kalto 2007. gadā – 1 Lats “Sniegavīrs”.

 

Īpaša dizaina apgrozības 1 Lats “Sniegavīrs”, 2007. gads.

1 lats Sniegavīrs 2007
Latvija, 1 Lats “Sniegavīrs”. Kalta 2007. g. Münze Österreich (Austrija) Mākslinieki: Daina Lapiņa (grafiskais dizains), Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums). Tirāža: 1 000 000

Ziemeļu puslodes rietumu kultūrā sniegavīrs ir Ziemassvētku un ziemas simbols, kas bieži attēlots Ziemassvētku apsveikuma kartītēs. Sniegavīru velšanas tradīcijas aizsākumi meklējami viduslaikos Eiropas pilsētu ielās. Kūstošs sniegs ir obligāts šā procesa priekšnoteikums. Sniegavīra rotāšanā ir daudzas gadiem veidotas metodes, parasti degunam izmantojot burkānu vai koka gabaliņu, acīm – ogles, pogām – akmentiņus vai zariņus, bet rokās liekot spieķi, nūju vai slotu. Par galvassegu bieži kļūst spainis vai katls, reizēm tiek lietotas arī pašu drānas.

Pasaulē vislielākais zināmais sniegavīrs tapis 1999. gada februārī ASV, bet prieku ikvienam, sevišķi bērniem, sagādā katrs sniegavīrs – gan tradicionālās formās veidots, gan pavisam mazs un tomēr dūšīgs. Sniegavīra aiziešana atstāj miklumu acīs un gaidpilnas pavasara nojautas.

Monētas reversā sniegavīrs ar šallīti ap kaklu un spaini cepures vietā tur rokā slotu kā sava čakluma un darbošanās prieka apliecinājumu. 

 

Latvijas Banku monētas ar eglītēm 

2009. gadā tika kaltas divas Ziemassvētku monētas ar eglītēm – viena īpaša dizaina apgrozības 1 Lats monēta “Eglīte” un sudraba jubilejas 1 Lats monēta “Ziemassvētku eglīte” (sk. zemāk).

Īpaša dizaina apgrozības 1 Lats “Eglīte”, 2009. gads.

1 lats eglīte 2009
Latvija,1 Lats “Eglīte”. Kalta 2009. g. Staatliche Münze Berlin (Vācija). Mākslinieki: Arvīds Priedīte (grafiskais dizains), Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums). Tirāža: 1 000 000.

Egles ir mūžzaļi skuju koki, kas veido piekto daļu no Latvijas mežiem. Egle aug līdz 120 gadiem un sasniedz 40 m augstumu. Lai gan tās mūža ilgums var pārsniegt 300 gadu, bieži vien eglītei lemti vien daži no tiem, bet arī iespēja dāvāt cilvēkiem daudz prieka. Saudzējot dabu, arvien biežāk svētku rotā tērpjam ne vairs mežā atrastas, bet gan speciāli audzētas vai pat mākslīgās eglītes.

Jau piecus gadu simtus Latvijā veidojusies un izkopta tradīcija greznot eglīti. Tiek uzturēti gan seno latviešu saulgriežu rituāli ar iešanu ķekatās, budēļos, čigānos, kura sākas pēc Mārtiņiem un turpinās līdz pat Meteņiem, gan kristīgā Ziemassvētku gaidīšanas un svinēšanas tradīcija. Egle kristietībā simbolizē labā un ļaunā pazīšanas koku paradīzē, Kristus dāvāto cerību uz mūžīgu dzīvi, degošas sveces eglē – Kristus atnesto gaismu pasaules tumsā.

Rīgā par godu Kristus dzimšanai egle ar ziediem pirmo reizi izgreznota un sadedzināta pirms 1510. gada Vastlāvjiem. Par šo Melngalvju brālības aprakstīto notikumu jau vairākus gadus astoņās valodās liecina piemiņas plāksne Rātslaukuma bruģī. Šī informācija ietverta arī Lielbritānijā veidotajā Ziemassvētku arhīvā. Kristīgajā pasaulē Ziemassvētku eglītes tradīcija vispirms izplatījās vācu zemēs, tad Lielbritānijā, ASV un citur.

Sudraba jubilejas 1 Lats “Ziemassvētku eglīte”, 2009. gads

1 lats ziemassvētku eglīte 20091 lats ziemassvētku eglīte 2009 rev

Monēta ir veltīta pirmās Ziemassvētku eglītes Rīgā piecsimtgadei. Monētas priekšpuse centrā attēlots vīrs ar nocirstu eglīti, vāvere un mēness. Augšdaļā puslokā pa kreisi – Eiropas Savienības piemiņas monētu programmas “Eiropas mantojums” zīme un uzraksts ZIEMASSVĒTKU EGLĪTEI 500, monētas lejasdaļā – skaitlis 1 un uzraksts LATS. Monētas aizmugure – ķekatnieki tradicionālajās maskās, lejasdaļā puslokā pa labi – gadskaitlis 2009. Grafiskais dizains: Edgars Folks; Plastiskais veidojums: Jānis Strupulis. Tirāža: 20 000 monētas.

Cilvēces daudzo simbolu vidū ir kāds, kas katru gadu aizkustina un dara svētbijīgas miljoniem siržu. Tā ir Ziemassvētku eglīte, kuras smarža, skaistums un miera pilnais laimes starojums piepilda dvēseles jau agrā bērnībā un pavada visu mūžu. Katru gadu decembrī, tuvojoties saulgriežiem un Kristus dzimšanas dienai, eglīti uzstāda pilsētu laukumos, tā grezno skatlogus un darba vietas, to liek goda vietā ļaužu mājokļos. Eglīte pulcina ap sevi ģimeni, vienojot bērnus un vecākus, mierina skumjus vientuļniekus un žilbina priekpilnos.

Godinot eglīti, to rotājam ar krāšņām mantiņām, lentēm un spīguļiem un tās zaros iededzinām svecītes. Zem eglītes liekam mīļas dāvanas bērniem, tuviniekiem un draugiem. Tās godam skan pantiņi un gaviles un virmo deju un rotaļu prieks. Un cilvēki saņem svētību – mieru, saticību un labu prātu.

Bet vai zinām, no kurienes šī tradīcija? Un vai tā tikai kristiešiem piederīga? Jo Kristus dzimtenei raksturīgs vienmēr bijis palmas zars. Ziemassvētku eglītes tradīciju, domājams, aizsācis Asīzes Francisks, kas 1222. gadā mežā izveidojis Jēzus dzimšanas skatu un pie silītes eglēs ielicis aizdegtas sveces. Rīgā par godu Kristus dzimšanai pirmoreiz ziediem izgreznota egle rotāja Melngalvju brālības Rīgas ielās rīkotu karnevālu Ziemassvētku sagaidīšanai un aizvadīšanai, kas noslēdzās ar šā Ziemassvētku koka sadedzināšanu 1510. gadā pirms Vastlāvju iestāšanās. Atvadīšanās no vecā un priecāšanās par jaunā gada iestāšanos Latvijā notiek, uzturot un kopjot gan seno latviešu, gan kristīgās Ziemassvētku tradīcijas. Saulgriežu rituāli ar iešanu ķekatās, budēļos vai čigānos izsenis saistīti arī ar eglītes godāšanu, bet egle kristietībā simbolizē labā un ļaunā pazīšanas koku paradīzē, Kristus dāvāto cerību uz mūžīgu dzīvi, degošas sveces eglē – Kristus atnesto gaismu pasaules tumsā.

Kristīgajā pasaulē Ziemassvētku eglītes tradīcija vispirms pakāpeniski izplatījās vācu zemēs, kur jau 17. gadsimta sākumā bija pieņemts Ziemassvētkos nest mājās eglītes un rotāt tās ar papīra rozēm un āboliem. Tikai 19. gadsimtā šī tradīcija nostiprinājās Lielbritānijā, tad arī ASV un citur pasaulē.

Eglīte Ziemassvētkos daudziem nozīmē kaut ko vairāk nekā tikai rituālu vai svētku dekoru. Tā ir vitalitātes un atdzimšanas simbols, kas cauri gadsimtiem turpina sniegt pasaulei vienojošu garīgu enerģiju, paust miera un vienotības ideju. Ar īpašu monētu Ziemassvētku eglīti godina arī Latvijas Banka.

 

Īpaša dizaina apgrozības 1 Lats “Piparkūku sirds”, 2011. gads.

1 lats piparkūku sirds 2011
Latvija, 1 Lats “Piparkūku sirds”. Kalta 2011. g. Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande) Mākslinieces: Rūta Briede (grafiskais dizains) un Laura Medne (plastiskais veidojums). Tirāža: 1 000 000.

Katra saimniece zina, ka piparkūku mīkla jāgatavo labu brīdi pirms Ziemassvētkiem, lai tā iestāvētos un katrs miltumiņš uzsūktu sevī raibo garšvielu buķeti, bez kuras šis svētku kārums nav iedomājams.

Turklāt tikpat svarīgas kā recepte gatavošanas procesā ir arī labas domas, gaiša svece un sirsnīgs, uzticams sabiedrotais garšvielu smalcināšanai un mīklas degustēšanai. Ievērojot visus nosacījumus, cepšanas laiks būs iedvesmas pilns un mājīgs un pašas piparkūkas – bezgala gardas.

Piparkūkas ir unikāls kārums. Grūti iedomāties citu konditorejas izstrādājumu, kuru var pagatavot, izmantojot tik daudz dažādu recepšu. Tās ceptas jau gadu tūkstošiem, un katrai saimniecei padomā savi noslēpumi. Lielas, mazas, karaliski greznotas un pavisam vienkāršas, mīļiem vārdiem aprakstītas vai mīļumu pašas sevī nesošas – tās uzrunā gandrīz katru un rada svētku sajūtu arī tad, ja Ziemassvētku eglītes un pārējo šiem svētkiem raksturīgo atribūtu tuvumā nav, un pat tad, ja no pipariem palicis tikai vārds, kas savulaik aptvēra visas svešzemju garšvielas.

Piparkūku sirds, protams, ir visu piparkūku karaliene un ne tikai Ziemassvētkos. Daudzi romantiski stāsti sākušies ar smaržīgu piparkūku sirdi gadatirgos un citās sanākšanās, kur tā palīdzējusi uzrunāt iecerēto, kad vārdi šķituši par skaļu. Piparkūku sirds kā pateicība par labu darbu vai atbalstu un arī svētku rotājums, pašdarināts prieks un mākslinieka iedvesmas izpausme. Mēs katrs esam aizkustināti, saņemot mīļu roku dāvātu no piparkūku mīklas radīto kārumu, kurš liek sajust ko vairāk par garšīgu našķi. Un savā reizē ne mazāk aizkustināti jūtamies, tādu dāvādami.

 

Īpaša dizaina apgrozības 1 Lats “Ziemassvētku zvaniņi”, 2012. gads.

1 lats ziemassvētku zvaniņi 2012
Latvija, 1 Lats “Ziemassvētku zvaniņi”. Kalta 2012. g. Bādenes-Virtembergas Valsts kaltuvē (Staatliche Münzen Baden-Württemberg) (Vācija) Mākslinieki: Holgers Elers (grafiskais dizains) un Laura Medne (plastiskais veidojums). Tirāža: 1 000 000 monētas.

Zvanu skaņas cilvēki pazinuši jau senos laikos. Pagānu tautas šķindinājušas zvanus, lai tumšajās rudens un ziemas naktīs aizbaidītu ļaunos garus. Izplatoties kristietībai, baznīcu zvanus sāka izmantot, lai paziņotu par kaut ko nozīmīgu – briesmu tuvošanos, svinību sākumu, cilvēka piedzimšanu vai nāvi un citiem svarīgiem notikumiem.

Vēlāk gan zvanu skaņas kļuva drīzāk par svinību, nevis briesmu vēstītājām, un īpaši tās saistās ar Ziemassvētku laiku. Lielbritānijā karalienes Viktorijas valdīšanas laikā ļaudis nelielus zvaniņus izmantoja Ziemassvētku korāļu pavadījumam, jo tie bija vieglāki un lētāki nekā tradicionālie mūzikas instrumenti.

Egles rotā ar Ziemassvētku gaismiņām (sākotnēji tās bija sveces), vītnēm un vizuļiem, rotājumiem, kas izgatavoti no putnu spalvām un olām, salmiem, smilgām, augļiem, dārzeņiem un ogām (pirmās Ziemassvētku egles savulaik tika rotātas ar āboliem, riekstiem, cukura gabaliņiem un piparkūkām). Arī zvaniņi kļuva par šādu rotājumu visā pasaulē. Piemēram, Libērijā, kur visbiežāk mājās tiek rotāti palmas zari, tajos tiek iekārti tieši zvaniņi. Ziemassvētku zvaniņi līdz ar citiem zvanu veidiem mūsdienās ir daudzu muzeju kolekciju sastāvdaļa. Īpaši minams Vaskikello zvanu muzejs (Somija), kur eksponēto zvanu skaits jau pārsniedzis 1 500.

Ziemassvētku laikā zvani mūs uzrunā dažādās balsīs. Klusi nošķind zvaniņš Ziemassvētku egles zarā, skujiņai nokrītot, un svecīšu atspulgi liek spožāk iemirdzēties arī bērnu acīm. Populārajā dziesmā Jingle Bells zirga zvaniņi skan draiski un pārgalvīgi. Arī Vilis Plūdons jauku Ziemassvētku vakaru, kad sniegā tīti mežs un lauks, saista ar jautrām un dzidrām zvaniņa skaņām. Savukārt Jānim Porukam “.. maigi dziedot, pulksten’s skan ..” un liek pašam sev jautāt: “.. vai varēšu es mūžīgi tāds skaidrs būt?” Bet baznīcas zvani cēli un svinīgi vēsta par Dieva dēla piedzimšanu miljardiem kristīgo cilvēku visā pasaulē. Taču, lai kāda būtu šo zvanu skaņa, vēstījums ir viens – pasaulē nāk gaisma un laiks valdīt priekam.

 

Sudraba kolekcijas 5 eiro “Gadskārtu monēta”, 2014. gads.

2014. gadā Latvijas Banka izlaida sudraba kolekcijas “Gadskārtu monētu”, veltīto latviešu tautas tradīcijām – četrām gadskārtām un tajās veicamajiem darbiem un svinamajiem svētkiem. Tajā skaitā arī Ziemassvētkiem. Monētas aizmugurē var atrast Ziemassvētku vecīti:

5 euro gadskārtu monēta

Monētas aizmugure attēlots tradicionālais latviešu istabas rotājums – kartupelis ar tajā saspraustiem salmiem –, ap to aplī kārtoti latviešu gadskārtu ieražas raksturojoši tēli: Ziemassvētku vecītis, meitene Lieldienu šūpolēs, Jāņu svinētājs un ķekatnieki, kas apciemoja lauku sētas laikā no Mārtiņiem līdz Meteņiem. Gar monētas malu aplī izvietoti gadskārtu nosaukumi: ZIEMASSVĒTKI, METEŅI, LIELDIENAS, ŪSIŅI, JĀŅI, MĀRAS, MIĶEĻI un MĀRTIŅI. Labajā pusē no centra slīpi uz augšu vērsts uzraksts LATVIJA, malā pa labi – gadskaitlis 2014. Tirāža: 10 000 monētas.

 

Sudraba kolekcijas 5 eiro “Pasaku monēta III. Vecīša cimdiņš”, 2017. gads.

Pasaku monēta III Veciša cimdiņš

Ir vel viena Latvijas Banku monēta kura nav saistīta ar Ziemassvētkiem, bet tai piemīt ziemas pasakains siltums – “Pasaku monēta III. Vecīša cimdiņš”.

Monētas priekšpusē attēlots rakstains krāsains cimds, tā apakšā redzamas lāča un vilka kājas, kā arī muša, zaķis un pele. Monētas aizmugurē redzami pasakas varoņi – lācis, vilks, pele un zaķis – dejas solī, kā arī muša lidojumā.

Grafiskā dizaina autors ir mākslinieks Arvīds Priedīte, kuram tā ir 14. kolekcijas monēta. Ģipša modeli veidojis daudzu monētu līdzautors Jānis Strupulis. Monētas tirāža – 10 000 eksemplāru.

ATBILDĒT

Lūdzu ierakstiet savu komentāru!
Lūdzu ierakstiet šeit savu vārdu