Pirmajā Adventē, 2. decembrī, plkst. 17.00 Rīgas iedzīvotāji un viesi gaidīti Doma laukumā Rīgas galvenās svētku egles iedegšanas svinībās.  

Rīgas domes vadība 15. novembrī devās uz Tīreļu mežsaimniecību, lai vietā, kur pirms 102 gadiem norisinājās Ziemassvētku kaujas, izraudzītos pilsētas galvenās Ziemassvētku egles. Pasākuma laikā tika izvēlētas trīs Ziemassvētku egles – viena no tām tiks novietota Doma laukumā, otra – 11.novembra krastmalā (pie Akmens tilta), bet trešā – Rātslaukumā. 

Tieši par Rātslaukumā eglīti mēs ar jums parunāsim. Līdzās Rīgas Rātsnamam ir kāda piemiņas zīme – tā norāda uz vietu, kur 1510. gadā tika uzslieta iespējams pasaulē pirmā Ziemassvētku eglīte.

pirma jaungāda egle rīgā 1510 gadā pirma jaungāda egle rīgā 1510 gadā

2009. gadā svinot Rīgas Ziemassvētku eglītes 500 gadus jubileju, Latvijas Banka izlaida divas monētas ar Ziemassvētku eglītēm.

Viena no monētām ir īpaša dizaina 1 Lats apgrozības monēta “Eglīte”, kuru tirāža bija 1 000 000 eksemplāri. Monētas priekšpuse ir attēlots Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 2009. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā – REPUBLIKA. Monētas aizmugure – izgreznotas Ziemassvētku eglītes attēls, no tā pa kreisi – skaitlis 1, pa labi – uzraksts LATS. Monētas josta – divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem. Kalta 2009. g. Staatliche Münze Berlin (Vācija).

Latvija 1 lats eglīte 2009

Otra, bija greznāka sudraba jubilejas 1 Lats monēta “Ziemassvētku eglīte”. Salīdzinājuma ar pēdējiem gadiem, taj bija diezgan liela tirāža – 20 000 monētas.

Monētas priekšpuse centrā attēlots vīrs ar nocirstu eglīti, vāvere un mēness. Augšdaļā puslokā pa kreisi – uzraksts ZIEMASSVĒTKU EGLĪTEI 500 un neliela zvaigznes zīme, kas norāda uz to, kā monēta izlaista Eiropas Savienības piemiņas monētu programmā “Eiropas mantojums”. Monētas lejasdaļā – skaitlis 1 un uzraksts LATS. Monētas aizmugure – ķekatnieki tradicionālajās maskās, lejasdaļā puslokā pa labi – gadskaitlis 2009. Monētas cena 2009. gadā beigas LB kases bija 23,10 lati.

Latvija 1 lats Ziemassvētku eglīte 2009 1 lats monēta Ziemassvētku eglīte 2009_

1 lats monēta Ziemassvētku eglīte 2009 sertifikāts 1 lats monēta Ziemassvētku eglīte 2009

 

Par Ziemassvētku un Jaungāda eglīti

Egles ir mūžzaļi skuju koki, kas veido piekto daļu no Latvijas mežiem. Egle aug līdz 120 gadiem un sasniedz 40 m augstumu. Lai gan tās mūža ilgums var pārsniegt 300 gadu, bieži vien eglītei lemti vien daži no tiem, bet arī iespēja dāvāt cilvēkiem daudz prieka.

Cilvēces daudzo simbolu vidū ir kāds, kas katru gadu aizkustina un dara svētbijīgas miljoniem siržu. Tā ir Ziemassvētku eglīte, kuras smarža, skaistums un miera pilnais laimes starojums piepilda dvēseles jau agrā bērnībā un pavada visu mūžu. Katru gadu decembrī, tuvojoties saulgriežiem un Kristus dzimšanas dienai, eglīti uzstāda pilsētu laukumos, tā grezno skatlogus un darba vietas, to liek goda vietā ļaužu mājokļos. Eglīte pulcina ap sevi ģimeni, vienojot bērnus un vecākus, mierina skumjus vientuļniekus un žilbina priekpilnos.

Godinot eglīti, to rotājam ar krāšņām mantiņām, lentēm un spīguļiem un tās zaros iededzinām svecītes. Zem eglītes liekam mīļas dāvanas bērniem, tuviniekiem un draugiem. Tās godam skan pantiņi un gaviles un virmo deju un rotaļu prieks. Un cilvēki saņem svētību – mieru, saticību un labu prātu.

Bet vai zinām, no kurienes šī tradīcija? Un vai tā tikai kristiešiem piederīga? Jo Kristus dzimtenei raksturīgs vienmēr bijis palmas zars. Ziemassvētku eglītes tradīciju, domājams, aizsācis Asīzes Francisks, kas 1222. gadā mežā izveidojis Jēzus dzimšanas skatu un pie silītes eglēs ielicis aizdegtas sveces. Rīgā par godu Kristus dzimšanai pirmoreiz ziediem izgreznota egle rotāja Melngalvju brālības Rīgas ielās rīkotu karnevālu Ziemassvētku sagaidīšanai un aizvadīšanai, kas noslēdzās ar šā Ziemassvētku koka sadedzināšanu 1510. gadā pirms Vastlāvju iestāšanās. Atvadīšanās no vecā un priecāšanās par jaunā gada iestāšanos Latvijā notiek, uzturot un kopjot gan seno latviešu, gan kristīgās Ziemassvētku tradīcijas. Saulgriežu rituāli ar iešanu ķekatās, budēļos vai čigānos izsenis saistīti arī ar eglītes godāšanu, bet egle kristietībā simbolizē labā un ļaunā pazīšanas koku paradīzē, Kristus dāvāto cerību uz mūžīgu dzīvi, degošas sveces eglē – Kristus atnesto gaismu pasaules tumsā.

Kristīgajā pasaulē Ziemassvētku eglītes tradīcija vispirms pakāpeniski izplatījās vācu zemēs, kur jau 17. gadsimta sākumā bija pieņemts Ziemassvētkos nest mājās eglītes un rotāt tās ar papīra rozēm un āboliem. Tikai 19. gadsimtā šī tradīcija nostiprinājās Lielbritānijā, tad arī ASV un citur pasaulē.

Eglīte Ziemassvētkos daudziem nozīmē kaut ko vairāk nekā tikai rituālu vai svētku dekoru. Tā ir vitalitātes un atdzimšanas simbols, kas cauri gadsimtiem turpina sniegt pasaulei vienojošu garīgu enerģiju, paust miera un vienotības ideju. Ar īpašu monētu Ziemassvētku eglīti godina arī Latvijas Banka.

ATBILDĒT

Lūdzu ierakstiet savu komentāru!
Lūdzu ierakstiet šeit savu vārdu