Latvijas vēsture un kultūra 111 monētās

0
177

LAIMONIS ŠĒNBERGS

Šogad jau 12. reizi Latvijas iedzīvotāji varēja nobalstot par Latvijas Bankas (LB) izlaistajām kolekcijas monētām. Šodien tiks nosaukta “Latvijas gada monēta 2015”. Taču kopumā vairāk nekā 20 gadu laikā ir izlaistas 98 lata jubilejas un piemiņas un 13 eiro monētas, kuras vienotās Eiropas terminoloģijas ietvaros dēvējamas par kolekcijas monētām. Sagaidot Latvijas valsts simtgadi, LB plānojusi laist apgrozībā nelielas tirāžas monētas ar četriem Latvijas novadu ģerboņiem, kā arī trīs kolekcijas monētas sērijā “Zelta sakta”, intervijā LV portālam stāsta LB Monētu dizaina komisijas priekšsēdētāja vietnieks, mākslinieks LAIMONIS ŠĒNBERGS.

Šodien [intervija notiek 19. aprīlī – red.] LB izlaiž piecu eiro sudraba kolekcijas monētu “Pasaku monēta II. Eža kažociņš.”, kas ir otrā īpašā sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām pasakām. Kura pēc skaita tā ir?
Kopš 1995. gada kopumā esam izlaiduši 98 lata jubilejas un piemiņas un 13 eiro monētas, ko saskaņā ar vienoto Eiropas terminoloģiju saucam par kolekcijas monētām. Tātad sanāk, ka “Eža kažociņš” ir 111. kolekcijas monēta.

Kolekcijas monētas ir ļoti pieprasītas. Vispopulārākās ir tādas, kuras nav ar konkrētiem sižetiem, bet ar filozofiskāku ievirzi, piemēram, “Ūdens” un “Laimes” monēta, “Laika” monētu sērija.

Lasīju, ka atjaunotās Latvijas naudas ceļš sākās 1991. gada 13. martā, kad tika pieņemts lēmums par naudas zīmju izgatavošanu. Bet ideja par piemiņas monētām piederot LB prezidenta padomniekam Ēvaldam Vēciņam un LB padomes loceklim Brunim Rubesam.
Man par to ir grūti ko teikt, bet domāju – ideja pieder ne tikai viņiem vien. Ēvalds Vēciņš ir numismāts, kas jau pirms tam darbojās bankā, un ir grāmatas “Nauda Latvijā” līdzautors. Viņam interesē naudas vēsture.

monēta eža kažociņš

“Pasaku monēta II, Eža kažociņš”
Piemiņas monētas, kolekcijas monētas – kāda ir atšķirība?
Kolekcijas monētas izdod ļoti daudzās valstīs. Šis nosaukums, manuprāt, ir precīzāks, un tā monētas tiek sauktas visur pasaulē. Vienu laiku Latvijā tās tika sauktas par jubilejas un piemiņas monētām. Kolekcijas monētas ir galvenokārt no dārgmetāla – sudraba, zelta, tā ir katras valsts brīva griba, cik daudz un kādas izdot. Pirmās trīs kolekcijas monētas Latvijā tika izdotas uz atjaunotās Latvijas 75. gadu jubileju – no vara niķeļa (daļa nokaltas kā apgrozības monētas), sudraba un zelta. Tad izlēmām, ka LB tās izdos regulāri katru gadu, tika izveidota Monētu dizaina komisija. Un pēc tam kolekcijas monētu izdošana bija Bruņa Rubesa pārraudzībā.Par piemiņas monētām tagad tiek sauktas nelielas tirāžas apgrozības monētas – savulaik tās bija viena lata monētas ar visiem labi zināmajiem skudraskliņģeraSprīdīša un citiem attēliem.

Bet tagad, jau trešo gadu Latvijai esot eirozonā, Latvijas Banka divreiz gadā izdod īpašas divu eiro piemiņas monētas (īpaša dizaina apgrozības monētas). Katru gadu ikviena eirozonas valsts var izlaist divas šādas monētas, bet tas nav obligāti. Latvijai pirmā divu eiro piemiņas monēta bija “Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta”, pēc tam – veltīta Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē.

Skatījos TV sižetu, kur stāstāt par lata piemiņas monētu izlaišanas vēsturi – sākumā LB izlaida tikai viena lata monētu ar laša attēlu.
Jā, kādu laiku apgrozībā bija tikai šāda izskata vienlatnieks, bet gribējām dažādot monētu izskatu, izdodot tās ar citu attēlu nelielā tirāžā. Tā tikai izdota viena lata monēta ar stārķīti, kura kļuva ļoti populāra. Sabiedrības pieprasījums bija tik liels, ka izdevām nākamo – ar skudras attēlu. Tā kā pieprasījums kļuva vēl lielāks, tika izlemts turpmāk izdot divas monētas gadā nelielā tirāžā ar cilvēkus interesējošiem, mīļiem sižetiem. Viena no pēdējām, piemēram, bija ar kokles attēlu. Kopumā izlaidām 23 nelielas tirāžas apgrozības viena lata monētas, kas apgrozībā gandrīz neparādījās.

1 lats piemiņas monētas

Latvijas īpaša dizains 1 lats piemiņas monētas.
Kāda būs nākamā divu eiro piemiņas monēta?
Tā tiks izlaista jūnijā ar govs attēlu. Dizaina komisija lēma, ka divi lata simboli – govs un stārķis (iznāca pērn rudenī) – varētu parādīties arī uz eiro monētām. Pēc tam divu eiro piemiņas monētas būs veltītas valsts simtgadei un tiks izlaistas ar četru Latvijas kultūrvēsturisko apgabalu – Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales – ģerboņiem.Vai nav gadījies, ka divu eiro piemiņas monētas attēls, piemēram, ar govi vai stārķi, dublējas ar kādu citu eirozonas valstī jau izlaistu monētu?
Ja tas tā būtu, tad droši vien piemiņas monētas netiktu akceptētas. Bet nav stingru dizaina noteikumu – ja attēls ir citāds, monētu ar stārķi var izlaist arī cita eirozonas valsts. Nebūs jau tieši kopija. Līdz šim līdzīgi monētu attēlu sižeti nav bijuši, jo katra valsts tos izvēlas saistībā ar savu valsti. Piemēram, kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņi vai “Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta” – šādi sižeti nav iespējami nevienai citai valstij.

Speciālās monētas tiek kaltas dažādās vietās.
Gan kolekcijas, gan nelielas tirāžas apgrozībā esošo monētu kalšanai tiek rīkoti starptautiskie konkursi kaltuvēm – kura vinnē, tā kaļ. Pret kaltuvēm esam ļoti prasīgi – vispirms ir jānokaļ paraugs, un ne reizi vien tie tiek pārstrādāti. Kaltuvēs pārsvarā nododam jau sagatavotu ģipša modeli.

Mūsu monētas tikušas kaltas vairāk nekā desmit Eiropas kaltuvēs. Tā ir zināma priekšrocība, jo, ja mums būtu pašiem sava kaltuve, nokaltās monētas nebūtu tik dažādas. Pamattehnoloģija jau ir viena, bet ir kaltuves, kas ir patentējušas kādu kalšanas paņēmienu vai ir apguvušas ko netradicionālu. Viena kaltuve to visu nevarētu apgūt. Līdz ar to LB monētām ir gan liela tehniskā, gan mākslinieciskā dažādība.

Esmu redzējusi monētas pogas, četrstūra formā.
Varbūt ne tik svarīgi ir nokalt formu – ovāls, četrstūris vai aplis. Bet, piemēram, Latvijai ir dzintara monēta – dzintars iestrādāts sudrabā, ko izkala somi. Neesmu pasaulē vispār redzējis, ka tādā veidā monētā tiktu iestrādāts dzintars. LB ir trīs monētas ar niobiju – apkārt sudraba riņķis, bet iekšā niobijs. Tikai austrieši Eiropā kaļ monētas ar šo ķīmisko elementu. Niobijs kā materiāls ir pelēks, bet, to tehniski apstrādājot, var dabūt dažādas krāsas. Metāls niobijs triju “Laika monētu” sērijā ir zaļšzils un violets. Savukārt austrieši paši ir nokaluši monētas ar niobiju dažnedažādās krāsās.

Holandieši ir patentējuši foto iestrādāšanu sudrabā, vairākas LB monētas ir kaltas šajā tehnikā.

Vai monētām pastāv arī gaumes lieta? Vai tomēr vissvarīgākais ir tikai mākslinieciskais izpildījums?
Drīzāk svarīgi ir tas, kādas varētu būt tendences, izpratne, kas ir monēta. Tad, kad sākām šo darbu, valdīja gluži tradicionāls priekšstats par monētām – ka tā ir apaļa, ar apmali (tas svarīgi no praktiska viedokļa – liekot kopā, nerīvējas, jo apmale ir augstāka nekā pārējā monētas daļa). Bet laika gaitā ir ļoti mainījusies izpratne, kāda var būt monēta. Sāka ar to, ka kala monētas bez apmalēm. Kad bijām izstrādājuši pirmo šāda dizaina monētu, dažas kaltuves pat iebilda – tā jau nevajadzētu darīt, tā ir vairāk kā medaļa.Ne tikai no izdevēju, bet arī no kolekcionāru viedokļa izpratne ir citāda – viņi vairs nav tik konservatīvi. Dažreiz starptautiskajās izstādēs parādās monētas, ko daudzi par tādām neuzskatītu – dažādas formas, materiāli, kas jau ir kaut kas starp rotaslietu un monētu. Vai tas ir vajadzīgs, tā ir cita lieta, ir jāzina robeža, cik tālu var iet. Katrā ziņā vizuālais monētu izskats ir stipri mainījies. Protams, pamatā paliekot tradicionālai – apaļai – monētai.

Tradicionāli apaļā monēta jau nāk no seniem laikiem.
Bet tad bija arī daudz kas cits – stieņi, četrstūri, kas bija kā naudas līdzeklis.

Cik šāda kolekcijas monētu izgatavošana izmaksā?
Tas ir samērā dārgi. Ne velti šo kolekcijas monētu cena ir augsta. Tas, ka monētai ir konkrēts nomināls, ir tikai tādēļ, lai tā būtu naudas zīme. Par pieciem eiro šādu monētu nekur iegādāties nevar, lai gan varat iet ar to uz veikalu. Eiropā ir tā, ka šīs monētas veikalā ir jāņem pretī tikai tajā valstī, kura tās ir izlaidusi. Bet diezin vai kāds dosies uz veikalu ar 39 eiro vērto monētu – “Pasaku monēta II. Eža kažociņš”, lai norēķinātos kā ar pieciem eiro. Īstenībā pārdevējai šādā gadījumā, ja kāds dod piecus sudraba eiro, būtu jābūt ļoti laimīgai.

LB mājaslapā rakstīts, ka ne katra monēta atbilst numismātikas tradīcijām.
Tas, ko tagad saucam par tradīciju, kādreiz tāda nebija. Viss ir zināmā attīstībā. Formas, materiālu pielietojums – ne tikai zelts un sudrabs, un dzintars, mums ir arī monētā iestrādāts akmens.

Šogad kopumā izlaidīsiet septiņas kolekcijas monētas.
Septiņas – tas ir daudz, parasti ir piecas, sešas gadā.

Parasti monētas vairāk saistītas ar kultūru vai vēsturi, bet šogad pirmoreiz būs uzņēmējdarbībai veltīta monēta.
Jā, tas bija pašu uzņēmēju ierosinājums. Bet tā nav, ka izvēlamies tikai pasakas vai dziesmu motīvus – pie monētu tematikas strādā dizaina komisija. Monētu kalšanas pamatprincips ir augstas kvalitātes monētas gan mākslinieciskā, gan tehniskā izpildījumā. Lai monētu sižeti būtu būtiski zemei, valstij, saistīti ar mūsu vērtībām – vēsturi, kultūru.

Tie tiek pārrunāti, un plāni tiek sastādīti vairākiem gadiem uz priekšu. Ja iecerēts kāds būtisks notikums Latvijai, tad spriež arī par to. Ir izlaistas monētas, kas ir veltītas konkrētiem notikumiem, turpinām monētu ciklu, kas veltīts kultūras vērtībām. Viena no pirmajām bija “Mērnieku laiku” monēta, bija Čaka “Miglā asaro logs”, veltījumi Jāzepam VītolamRihardam Vāgneram u.c.

Šogad būs Janim Rozentālam.
Monētas nav veltītas tieši personībai, bet viņa veikumam, darbam, vērtībai, ko viņš ir radījis. Tās māksliniekiem ir grūti risināmas tēmas, bet, domāju, lielākoties monētas ir iznākušas ļoti interesantas.

Vai LB izsludina konkursu un jebkurš var iesniegt dizaina skici?
Monētas izgatavošanas process ilgst apmēram gadu – no konkursa organizēšanas līdz gatavam produktam. Šad un tad izsludinām atklātos konkursus un reizēm izdodas izvēlēties monētas dizainu arī šādā veidā, bet tie īsti labus rezultātus nedod.

Tagad lielākoties rīkojam slēgtus konkursus, kuros piedalīties uzaicinām konkrētus – četrus, piecus, sešus – māksliniekus, kuri, mūsuprāt, šķiet šai tēmai piemērotāki. Varbūt tāpēc arī starptautiski monētas šķiet interesantas un mākslinieciski dažādas – tās ir veidojuši daudzi – vairāk nekā 40 – dažādi mākslinieki. Un vēl tikpat daudz mākslinieku ir aicināti un piedalījušies LB konkursos. Un ne reti ir kāds autors, kura dizaina monētu kaļam pirmo reizi. Tā nav vienkārša izvēle – kuru mākslinieku aicināt piedalīties konkursā.

Kāpēc atklātie konkursi nav tik veiksmīgi?
Ir dažādi iemesli.  Mākslinieki aktīvi šajos konkursos nepiedalās, vai, pareizāk būtu teikt, reti piedalās tie mākslinieki, kuri ir aizņemti, kuriem ir daudz darba. Ja atsevišķi viņu uzrunā, tā ir mazliet cita lieta. Vinnēšu, nevinnēšu? Tādēļ arī veiksmīgu darbu ir maz.

Tiesa gan, atklātajos konkursos esam saņēmuši divus inovatīvus priekšlikumus monētu dizainam, kad esam izsludinājuši brīvu tēmu, sakot: “Dodiet priekšlikumus, kāda varētu izskatīties monēta!” Tādi bija divi konkursi, un katrā tapa pa vienai monētai – lata monēta “365”, un šogad tiks izlaista monēta “Zeme”.

latvijas kolekcijas monēta Zeme

Caurspīdīga Latvijas kolekcijas monēta “Zeme” (skice).
Vai par dalību konkursos LB maksā?
Tas ir jebkura slēgtā konkursa noteikums – ja uzaicina, par to arī pienākas atlīdzība.Ir mākslinieki, kuriem ir izkaltas daudzas kolekcijas monētas, piemēram, Ilmāram Blumbergam. Tās ir saņēmušas arī dažādas starptautiskas atzinības.
Ir daļa mākslinieku, kuriem ir diezgan daudz monētu, bet ir tādi, kuriem ir viena, divas monētas. Tas ir, kā veicas! Ir arī gadījumi, kad mākslinieks nāk ar konkrētu, interesantu ideju, un komisija nolemj to realizēt – bet tas notiek ļoti reti.

Saistībā ar Latvijas simtgadi plānotas nelielas tirāžas apgrozības monētas ar četriem Latvijas novadu ģerboņiem, arī trīs kolekcijas monētas sērijā “Zelta sakta”.
Pirmā kolekcijas monēta sērijā “Zelta sakta” iznāks šoruden, nākamā – 2017. gadā, bet trešā – 2018. gadā. Tās būs trīs un dažāda lieluma. Šīs monētas nebūs vienīgās, kas saistītas ar Latvijas simtgadi, bet par to vēl pāragri stāstīt – projekts vēl nav līdz galam gatavs.

Vācija nesen izlaidusi piecu eiro apgrozības monētu. Varbūt arī monētas ar šādu nominālu varētu veidot kā piemiņas monētas?
Vācu monēta ir izlaista nelielā tirāžā, nezinu, vai kāds Latvijā to redzēs. Tā gan ir tehnoloģiski interesanta – tajā ir iestrādāts zils plastikāta gredzens. To grūti būtu arī viltot. Šādā tehnoloģijā nokalt monētu daudzos miljonos būtu dārgi. Un vai tas būtu racionāli? Piecu eiro monēta ir lielāka nekā divu eiro monēta, arī smagāka. Diezin vai ikdienas lietošanā tā būtu ērta.

Vai esat saskārušies ar piemiņas un kolekcijas monētu viltojumiem?
Nē, tas nav izdevīgi, tās ir no dārgmetāla, kalšana ir ļoti sarežģīta un nelielās tirāžās – no 3000 līdz dažiem desmitiem tūkstošiem, kā nu kurā valstī. Šajā tehnoloģijā liela daļa ir roku darbs – katru monētu meistars kaļ atsevišķi, nekāda automātika.

28. aprīlī notiek balvas “Latvijas gada monēta 2015” pasniegšana, pirms tam notika iedzīvotāju balsojums. Vai tā monēta, kas uzvar, ir arī starptautiski augstu novērtēta?
Gan jā, gan nē. Ir monētas, kas ir guvušas starptautisko atzinību, bet Latvijā nav ievērotas. Latvijas iedzīvotāju balsojumu organizējam jau kopš 2005. gada, tas ir sabiedrības balsojums. Savukārt starptautiskos konkursos lemj speciālisti – numismāti, žurnālu izdevēji, mākslinieki.

Varu nosaukt vienu piemēru – izdevām Teodora Zaļkalna monētu “Latvija”. Tēlnieks tās dizainu bija veidojis 1922. gadā, un to bija paredzēts atveidot zeltā, bet ideja tolaik netika realizēta. Kāpēc? Par to vēsture klusē, bet muzejā bija saglabājusies ģipša forma, ļoti smalka monēta – vienā pusē Zaļkalna iemīļotais mātes tēls ar lakatiņu, bet otrā pusē klusā daba – maize, piena krūze. Šī monēta Latvijas sabiedrības aptaujā nevinnēja, kaut arī ar tādu ļoti latvisku sižetu un tēlu, bet vairākos starptautiskos konkursos, kuros piedalāmies regulāri, tajā skaitā, ASV, tā saņēma nomināciju kā labākā gada zelta monēta, gan vispār pasaulē labākā monēta.

Kāpēc?
Tas nav izskaidrojams, es arī mazliet par to brīnījos. Redzēsim, kāds būs balsojums šoreiz, kura pērnā gada kolekcijas monēta būs likusies visinteresantākā.

Sabiedrības interese par monētām ir viļņveidīga. Pērn bija visvairāk balsotāju – gandrīz 17 000, šogad – pāri 12 000. Tas jau ir daudz. Ne jau visi, kas monētas apskata, nobalso.

 

 

 


 

Avots: lvportals.lv

ATBILDĒT

Lūdzu ierakstiet savu komentāru!
Lūdzu ierakstiet šeit savu vārdu