Balstoties uz Iepirkumu Uzrudzības Biroju izveitotas informācijas, kļuva zināms ka Latvijas Bankas atkalts konkurs par Jaņa Rozentāla 150 gadu jubilejai veltītas sudraba kolekcijas monētas “Princese ar pērtiķi” izgatavošanu un piegādi, pabeigts bez rezultātiem. Tas nozīme, kā pagaidam nav atrasta monētu kaltuve kura izgatavos šo monētu pēc Latvijas Bankas iesniegta ģipša modeļa, gleznas reprodukcijas un tehniskā zīmējuma.
Janim Rozentālam veltīto sudraba kolekcijas eiro monētu plānots izlaist 2016. gadā ar maksimālu tirāžu 7 000 monētasMonētas formā būs taisnstūris un reversā būs Rozentāla gleznas «Princese ar pērtiķi» reprodukcijas uzdruka.

Ar visam izlaistam un plānotajam Latvijas Bankas kolekcijas eiro monētam jus varat iepazīties ŠEIT.

“Princese ar pērtiķi”
1913. gads. Kartons, eļļa. 60.00 x 29.00 cm
Sajūsmu, apbrīnu un slavu, noniecinājumu un aizmirstību, visbeidzot triumfālu atgriešanos mākslā, laikiem mainoties, pieredzēja J. Rozentāla darbs “Princese ar pērtiķi”.1 Rozentāls bija radījis oriģinālu tēlu, kas apliecināja citādības iespējamību. Tas vainagoja Latvijas simbolisma un jūgendstila sniegumu, iekļaudamies Eiropas mākslas kontekstā.

“Princese ar pērtiķi” atklātībā parādījās 1913. gada martāIII Baltijas mākslinieku savienības izstādē Rīgas muzejā, bet savu reputāciju tā nostiprināja vasarā Minhenes Stikla pilī (Glaspalast) apvienības Secession rīkotajā XI starptautiskajā mākslas izstādē. Izstādes laikā Leipcigas izdevniecība “Velhagen & Klasings”, kuras uzmanības lokā bija sieviete kā skaistuma ideāla nesēja, iegādājās šīs J. Rozentāla gleznas reproducēšanas tiesības. Domājams, tiesības netika izmantotas I pasaules kara dēļ, taču ārpusnieku vērtējums vērsa uzmanību uz veiksmīgo atradumu.

Mākslinieks darināja gleznas replikas, variējot formāta lielumu un ieviešot atšķirīgas detaļas. Viens no kompozīcijas virtuoziem atkārtojumiem pieder LNMM.

Par kompozīcijas pirmo uzmetumu uzlūkojams ogles un zīmuļa zīmējums (71×33 cm, privātkolekcija). Darba nākamā stadija vērojama G. Belēviča kolekcijas eksemplārā. Tas gleznots uz papīra un dublēts uz kartona. Meklējot ideālo risinājumu, papīrs “pagarināts” no 58×27 cm uz 59,5×28,7 cm, vajadzīgo tiesu uzlīmējot uz kartona. Pirmais paraksts aizkrāsots, otrais novietots mazliet zemāk. Darba aizmugurē redzams cara laika zīmogs, kas apliecina, ka “izvešana uz ārzemēm ir atļauta”. Tāpēc domājams, ka tieši šo darbu izstādīja Minhenē. To, ka Minhenes darbs nebija liels, var nojaust arī no izstādes aculiecinieka gleznotāja Bernharda Borherta Rozentālam rakstītās atklātnes: “Nupat apbrīnoju jūsu “Princesīti” (Prinzeschen), kurai diemžēl ir pārmērīgi spilgti kaimiņi.”2 Minhenes catalogs apstiprina tikai to, ka darbs ir gleznots ar eļļu, par tā pamatni un izmēriem nekas nav teikts.

Vienlaikus jāņem vērā, ka darbs atšķiras no attēla pirmpublicējuma almanahā “Jahrbuch der bildenden Kunst in den Ostseeprovinzen” (1913). Atšķirības meklējamas fonā redzamajā salmu paklājā. Savukārt “Princeses” variantu, ko pēc mākslinieka nāves mantoja viņa ģimene, Rozentāls papildināja ar pērtiķa bļodiņu un augļiem.Savdabīgā pāra priekštečus var ieraudzīt kādā japāņu ksilogrāfijā.4Rozentāla laikabiedri princesē domāja pazīstam vai nu aktrises Marijas Leiko, vai arī somu dejotājas Megijas Gripenbergas vaibstus. Toties par pērtiķa identitāti šaubu nav. Rozentāla dēls Miķelis atcerējās: “Katru rītu Alberta ielā 12 ieradās čigāns ar pērtiķīti. Pērtiķīti tēvs izmantoja kā modeli, un čigāns par katru dienu saņēma 1 rubli.”5

J. Rozentāla darbs “Princese ar pērtiķi” līdz 2006. gadam atradās pie kolekcionāra un drēbnieka Augusta Rusmaņa mantiniekiem. Rusmanis to bija nopircis 1975. gadā no Agras Klaužas, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Dārzkopības katedras vadītāja profesora Jāņa Sudraba audžumeitas.


ATBILDĒT

Lūdzu ierakstiet savu komentāru!
Lūdzu ierakstiet šeit savu vārdu