Latviešu gadskārtas

0
277
Latvijas sudraba eiro monēta Gadskārtas

Gaidot Latviešu gadskārtām un tajā svinamajiem svētkiem monētu.

Viena no ši gada Latvijas Bankas kolekcijas eiro monētam, tiks veltīta latviešu tautas tradīcijām – četrām gadskārtām un tajās veicamajiem darbiem un svinamajiem svētkiem. Tādēl, kamēr mēs gaidam šo monētu, apskatīsim sēno latviešu gadskārtas.

GADSKĀRTA
Šī nodaļa parāda, kā gads sadalās saules ritma iespaidā, radot astoņus sevišķus notikumus – gadskārtu, kuŗas ielogā risinājusies visu latviešu dzīve senatnē. Šos notikumus atzīmē ar gadskārtas svinībām, kas veido pamatu mūsu senajam kalendāram. Latviešu senā laika skaitīšanas sistēma ir saglabājusies dainās un liecina par mūsu senču augsto saules ritma izpratnes līmeni. Cilvēkotie gadskārtas teiksmu tēli – dievadēli jeb šolaiku valodā – debesdēli, ir gadskārtas svinību centrā. Dažas no šīm svinībām latvieši atzīmē vēl tagad, modernos laikos.
(Vēres: Marğers Grīns un Māra Grīna, LATVIEŠU GADS, GADSKĀRTA UN GODI, ALA, 1983; 1987; EVEREST, Rīga, 1992)

GADA IEDALĪJUMS.
(Saule – E. Jansone)
1. Četri ekliptikas punkti sadala gadu ceturkšņos:

a. Ziemas un vasaras saulgrieži:
Ziemassvētki — gada īsākā diena, gaŗākā nakts.
Jāņi — gada gaŗākā diena, īsākā nakts. 

b. Pavasaŗa un rudens punkti:
Lieldienas — diena un nakts vienādā gaŗumā.
Miķeļi — diena un nakts vienādā gaŗumā.
Picture

(Saule – E. Jansone)
2. Katrs ceturksnis sadalās uz pusēm, kas sakrīt ar klimatiskām pārmaiņām dabā.
a. METEŅI – starp Ziemassvētkiem un Lieldienām.
b. ŪSIŅI – starp Lieldienām un Jāņiem.
c. MĀRAS – starp Jāņiem un Miķeļiem.
d. MĀRTIŅI – starp Miķeļiem un Ziemassvētkiem
Kopā ar četriem ekliptikas punktiem, gadā ir astoņi notikumi, kuŗus izsauc pieaugošais vai dilstošais saules gaismas un siltuma daudzums. Latvieši šos astoņus gada notikumus sauc par GADSKĀRTU.
GADSKĀRTA ir saules gada sevišķu notikumu secība, kas ar nemainīgu noteiktību atkārtojas katru gadu.
Gadskārtas svinības uzskatāmas par senās laika skaitīšanas svarīgāko elementu, jo caur tām saules ritma nemainīgā noteiktība ir pārnesta uz seno kalendāru.

LAIKI.
Iepriekš minētās 8 gadskārtas svinības sadala gadu 8 lielos posmos ar 45 dienām katrā. Tas atstāj 5 vai gaŗā gadā 6 liekas dienas, kas sadalītas starp Ziemassvētkiem un Lieldienām. Gada posmus starp gadskārtas svinībām latvieši saukuši par “laikiem”, kuŗu nosaukumi atvasināti no dabas novērojumiem vai darāmiem darbiem. Ievērojot laika apstākļus un lauku darbu secību, iespējams sastādīt šādu laiku secību:

Ziemas laiks        — starp Ziemassvētkiem un Meteņiem.
Sērsnu laiks        — starp Meteņiem un Lieldienām.
Pavasaŗa laiks    — starp Lieldienām un Ūsiņiem.
Sējas laiks          — starp Ūsiņiem un Jāņiem.
Siena laiks          — starp Jāņiem un Mārām.
Rudens laiks       — starp Mārām un Miķeļiem (Apjumībām).
Veļu laiks            — starp Miķeļiem un Mārtiņiem (Apkūlībām).
Ledus laiks         — starp Mārtiņiem un Ziemassvētkiem.

Picture

Gadskārta un gada sadalījums laikos.

Astoņi 45 dienu laika posmi kopā dod tikai 360 dienas, kas ir par piecām dienām mazāk (6 dienas gaŗā gadā) nekā dienu skaits gadā. Dainu analize rāda, ka šīs atlikušās 5 dienas (6 gaŗā gadā) pievienojās Lieldienām un Ziemassvētkiem šādā veidā: 3 dienas Ziemassvētkiem, radīdamas četru dienu ilgas svinības, un divas (3 dienas gaŗā gadā) Lieldienām, radīdamas trīs dienu ( 4 gaŗā gadā) ilgas svinības. Šādā veidā Ziemassvētki un Lieldienas ir divas svinību vienības (1.,2.,3.,4. Ziemassvētki un 1.,2.,3., (4.) Lieldienas), kuŗu ilgums dod vajadzīgo dienu skaitu gadā, bet tajā pašā laikā neizjauc gada iedalījumu astoņos 45 dienu laika posmos. (Ziemassvētkus un Lieldienas svinēja trīs dienas vēl Latvijas brīvvalsts laikā 20. gs.) Katrs 45 dienu laika posms jeb “laiks” sadalās tālāk piecos deviņu dienu posmos – savaitēs. Ar šādu gada sadalījumu latviešu senā laika skaitīšanas sistēma ir mūžīgais kalendārs, kur dienas nosaukums un datums nekad nemainās

SAVAITE.
Latviešu senajā laika skaitīšanas sistēmā katrs no astoņiem “laikiem” tālāk sadalās piecās 9 dienu savaitēs. Dainās ir saglabājušies visi savaites dienu nosaukumi, kas atvasināti no skaitļiem pēc kārtas:

Pirmdiena, Otrdiena, Trešdeina, Ceturdiena, Piektdiena, Sestdiena, Septītdiena, Pussvēte (astotā diena), Svētdiena, svēta diena (devītā diena)

Pieņemot Gregorija kalendāra gada sadalījumu 12 mēnešos un 7 dienu nedēļās dabīgi divi savaites dienu nosaukumi no lietošanas zuduši – septītdienas un pussvētes vairs nav.


Avots: dievturi.org

Reklāma lai atbalstītu mūsū mājās lapu. Paldies!
Reklāma lai atbalstītu šo mājas lapu. Paldies!

ATBILDĒT

Lūdzu ierakstiet savu komentāru!
Lūdzu ierakstiet šeit savu vārdu