Muzējs saņem mākslinieka Agra Liepiņa dāvinājumu – Lielvārdes monētu depozītu

0
158

Lielvārdes monētu depozits Agris Liepiņš

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīciju un izstāžu telpās Rīgā mākslinieks un publicists Agris Liepiņš, kurš Dienas Biznesa lasītājus iepriecina ar karikatūrām, šodien pasniedza muzejam dāvinājumu – 16.gs. monētu depozītu, kas šovasar atrasts Lielvārdē, Rembates parkā, raksta db.lv

Tajā ietilpst 765 monētas (skatīties bildes), noguldītas 16.gs. pēdējā ceturksnī. Monētas bijušas ievietotas alvas kannā, kura saglabājusies fragmentāri. Līdz ar monētām noglabātas arī divas 16.gs. sudraba karotes, informēja muzeja pārstāve Anda Ozoliņa.

Lielvārdes novadu mājās lapā ir pārpublicets «Ogres Vēstis Visiem» izdevuma raksts, kur sarunā Agris Liepiņš pastāstīja, ka pagājušajā nedēļā nodarbojies ar savas senlatviešu koka pils remontu – pagājušā gadsimta 90-jos gados Lielvārdes pilsētas teritorijā uzcelto Uldevena pili nav saudzējis laika zobs, tāpēc bija nepieciešams mainīt priekšējā skatu torņa baļķus. Pavisam nedaudz parokot zem torņa stūra, skatam atklājās liels daudzums apsūbējušu sudraba monētu. Kā varējis saprast, savā laikā tās bija noslēptas pēc ievietošanas alvas kausā. No paša kausa gan palikusi tikai apakša, toties sudraba monētas, pēc apsūbējuma notīrīšanas būs labi apskatāmas un izpētāmas.

Par interesanto un zinātnei vērtīgo atradumu A.Liepiņš nekavējoties paziņojis speciālistiem – Lielvārdē bija ieradušies arheologi un numismāti, kuri rūpīgi apsekoja atraduma vietu. Kā var spriest, pirms gadiem 20, kad tika būvēta Uldevena pils, monētu krājums jau bija pārvietots. Tā kā darbi tika veikti ar smago tehniku, depozīts palika nepamanīts. Atrastās monētas ir izkaltas 16.gadsimta nogalē – Livonijas kara beigu posmā. Agris Liepiņš neprata teikt, cik liela vērtība tajā laikā bija šai naudai, bet pieļāva, ka ļoti ievērojama. Lai arī Uldevena pils teritorijā konstatēts tik interesants atradums, veikt tur arheoloģiskos izrakumus neesot plānots.

Vēl pirms tālākas depozīta attīrīšanas un apstrādes jau varot spriest, ka tā sastāvā ir samērā daudz retu un interesantu monētu, vairums kaltas Rīgas brīvpilsētā. Ir arī Livonijas perioda monētas, kaltas gan Rīgā, gan Tallinā, gan Ārensburgā, tai skaitā arī lielāku nominālu – pusmārkas un vērdiņi. Vecākā depozīta monēta ir Livonijas ordeņmestra Bernharda Borha (1471-1483) šiliņš, savukārt jaunākās kaltas Rīgas brīvpilsētā (1561-1582). Tas ļaujot spriest, ka uzietais monētu noguldījums varētu būt ilgstoša uzkrājuma depozīts.

Ārvalstu monētu vidū pētnieku uzmanību varētu piesaistīt gan Zviedrijas karaļa Ērika XIV laika sudraba klipes, gan arī vienīgais depozītā esošais dālderis, kas kalts kādā no Vācu Nācijas Svētās Romas impērijas pilsētām.

Uldevena koka pils monētu depozits

Uldevena koka pils

Reklāma lai atbalstītu mūsū mājās lapu. Paldies!

ATBILDĒT

Lūdzu ierakstiet savu komentāru!
Lūdzu ierakstiet šeit savu vārdu